«Janvārī novērotais mazumtirdzniecības pieaugums (+1,2%) radīja zināmas bažas. Ne tik daudz par nozares izaugsmes potenciālu, cik tas, vai iedzīvotājos nav savairojusies piesardzība, kas ierobežotu arī visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Februāra kāpums par 5,9% šīs bažas ir gaisinājušas. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms (izņemot degvielu) ir audzis par 11,3%. Kāpums novērots visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot autodegvielas mazumtirdzniecību, kur apjomi kritās par 1,9%,» norāda eksperts.

Eksporta nosacījumi šogad ir vājinājušies un ekonomikas aktivitātes kāpums šogad izteiktāk noslieksies iekšējā patēriņa virzienā. Visas kārtis uz to norāda, jo bezdarbs lejupslīdi turpinās, bet pirktspēja stiprināsies. Protams, nosacīta piesardzība, kas vērojama visā pēckrīzes periodā, saglabāsies, kas nozīmē, ka pieaugums būs pakāpenisks un, iespējams, svārstīgs.

Šā gada izaugsmes prognoze ir 3.5%. Lielākais pieauguma potenciāls slēpjas nepārtikas preču grupā, ko uzrāda arī februāra dati - nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces, pieaugums ir 37,2%. Pozitīvs skatījums uz dzīvi ļaus turpināt jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu iegādi (februārī +18,1%). Saglabāsies augsta aktivitāte mājokļa iekārtu un remonta preču iegādē, jo iedzīvotāji turpinās labiekārtot un remontēt savus mājokļus. To visu stimulēs arī jauno lielveikalu tirdzniecības jaudu ienākšana tirgū un turpinās konsolidēt mazumtirdzniecības nozari. Nekas neliecina, ka tuvākajos gados bremzēsies mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (februārī +32,6%).

«Straujie izaugsmes tempi norāda, ka virtuālās vides izaicinājumu spēks turpinās pieaugt. Tirdzniecībai, kam daudzviet ir stipri lokāls raksturs, saskarsies ar arvien spēcīgākiem un arī jauniem konkurentiem. Tāpat tas paver iespējas Latvijas tirgotājiem – veidot tirdzniecības platformas preču tirdzniecībai internetā. Otra lieta ir, ka šīs konjunktūras izmaņas skars daudzu pilsētu ierasto vidi, īpaši Rīgu un tās centru. Tirgotāji turpina pārcelties uz tirdzniecības centriem, kas padara daudzas ielas bezpersoniskas un vienmuļas, piemēram, Čaka ielu. Tas mazina arī konkrēto ielu apkārtnes pievilcību, šarmu, kas attiecīgi atkal vājina iedzīvotāju aktivitāti. Tādēļ par to Rīgas domniekiem ir vērts padomāt laikus un apsvērt par gājēju ielas izveidi,» norāda D. Gašpuitis.