"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus). 

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

D. Zīks spriež, ka kafijas kapsulu tirgus pēdējos gados attīstās. "To var redzēt lielveikalos – iepriekš veikalu plauktos bija tikai "Dolce Gusto" kapsulas, bet tagad ir arī daudzas citas. Īpaši attīstīts ir Francijas tirgus, tur ir speciāli veikali, kur nopērkamas tikai kapsulas," viņš saka. Arī Baltijā kafijas tirgus esot gana liels. Tomēr cilvēki ir pieraduši pie aplejamās kafijas. Saskaņā ar "Nielsen" datiem par pagājušo gadu 95% kafijas biznesa Baltijā veidoja aplejamā kafija un tikai 5% - pupiņas. ""Nespresso" kolēģi no citām valstīm par to ir pārsteigti," norāda D. Zīks.

Uzņēmuma novērojumi liecina, ka Baltijā cieņā ir visai stipra kafija. Pēc "Nespresso" iedalījuma, tā ir 9. līdz 11. "izmēra" kafija intensitātes skalā līdz 12. D. Zīks izceļ, ka Latvijā, pretēji citām Baltijas valstīm, populāra ir kafija ar dažādiem aromātiem, piemēram, vaniļu. 

No kopējā "Nespresso" patēriņa Baltijā 40% veido Lietuva, 35% Latvija un 25% Igaunija. 2019. gadā kapsulu pārdošana augusi par 22%, kafijas aparātu tirdzniecība par 70%, bet kompānijas apgrozījums – par 38%.

"Lai gan "Nespresso" vēlu ienāk tirgū, tas jau bija zināms. Cilvēki ceļo un zina, ka "Nespresso" ir visur. Daudziem jau bija šī zīmola kafijas aparāti, tāpēc uzreiz jau bija cilvēki, kas pirka kapsulas internetā. Mēs visu laiku augam, bet kapsulas joprojām ir niša. Tomēr šim biznesam ir liels potenciāls," spriež D. Zīks. Problēmas šajā biznesā radot tas, ka Latvijā un Lietuvā ir arī neoficiālie izplatītāji – kompānijas, kas kaut kur ārzemēs ir nopirkušas "Nespresso" produkciju un pārdod to savos kanālos, lai gan globāli kompānija savu produkciju pārdod tikai savos veikalos – salonos vai internetā.

Kafijas kapsulu kompānijas saņem nosodījumu par papildu atkritumu ražošanu. D. Zīks uzsver, ka "Nespresso" visā pasaulē ir pārstrādes programma un arī Lietuvā uzņēmumam ir partneri, kas pārstrādā kapsulas. Katrs pircējs var atdot izmantotās kapsulas veikalos vai kurjeram, kad tas atved kafijas kapsulas. 

"Mēs savācam visas kapsulas un mūsu partneris tās pārstrādā. Kafija tiek atdalīta no alumīnija un kafija tiek nodota biogāzes ražotājiem, bet alumīnijs vēlāk tiek izmantots citu produktu ražošanā, piemēram, aksesuāru," viņš stāsta, atzīstot, ka pārstrāde nav viegls uzdevums un pārstrādātāji nav pieraduši pie šāda darba. 

Uzņēmums testē vairākus pārstrādātājus, jo globālās "Nespresso" prasības esot augstas un tiek pārbaudīts alumīnija saturs kafijā un kafijas saturs alumīnijā, kas nedrīkst pārsniegt konkrētu robežu. Pagaidām vēl notiek pārbaudes un tad, kad starptautiskā zīmola pārstāvji apstiprinās Lietuvas uzņēmumu, kas kapsulas pārstrādā gana labi, kompānija ar to sāks pastāvīgu sadarbību. 

"Mēs testējam divas Lietuvas kompānijas, kam ir nepieciešamās iekārtas, lai veiktu šādu specifisku darbību. Viņiem arī tā ir jauna lieta. Pirmie divi testi bija negatīvi, bija pārāk daudz alumīnija kafijā un kafijas alumīnijā, vajadzēja veikt iekārtu pielāgošanu," skaidro D. Zīks. Tomēr cilvēku skaits, kuri nodod kapsulas pārstrādei, nav liels – līdz 5%. Viņš spriež, ka cilvēki vienkārši nav par to informēti.