E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā
sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas
šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.
Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi
gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais
līgums.
Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas
izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir
nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās
pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita
rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas
izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas
šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.
«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā
ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši
interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos
(2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi
palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli
palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības
nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā
uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs
un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.
Viņš arī norādīja, ka «publiskajā telpā izskanējusī informācija par
to, ka uzņēmuma grāmatvedībā it kā būtu pazuduši 20 miljoni eiro, ir
nepatiesa un ir jāatsauc. «Rīgas karte» jau ir uzsākusi juridiskās
konsultācijas, lai vērstos pret šīs apmelojošās informācijas
izplatītājiem. Viņš uzsvēra, ka «Rīgas karte» auditētais uzņēmuma gada
pārskats ir publiski pieejams un finanšu auditu ik gadu veic
starptautiskā auditorkompānija «PricewaterhouseCoopers» (PwC). Visa
uzņēmuma finanšu informācija ir pārskatāma, un nekādi slēpti maksājumi
nav iespējami,» teica Morizūrs.
Kā šonedēļ vēstīja žurnāls «Ir», «Rīgas kartes» apgrozījuma dati
neatbilst pašvaldības SIA «Rīgas satiksmes» ik gadu samaksātajai naudai,
tādējādi nav zināms, kam tērēti laikā posmā no 2009. līdz 2017.gadam
samaksātie 20 miljoni eiro.
Pērn pašvaldības dotācija uzņēmumam bija 122,7 miljoni, vēl 11,2
miljonus tas saņēma no valsts. Bijušais pagaidu valdes vadītājs Anrijs
Matīss pēc auditorkompānijas «Ernst&Young» audita norādīja uz
nesamērīgi lielajiem tēriņiem e-talonu sistēmas uzturēšanai, tāpēc
žurnāls lūdza pašvaldības uzņēmumu sniegt pārskatu par summām, kas katru
gadu tērētas par «Rīgas kartes» pakalpojumiem.
«Rīgas satiksme« sniegtā informācija liecina - kopš 2008.gada
uzņēmums samaksājis «Rīgas kartei» 216 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Tas
nav tikai par e-talonu sistēmas uzturēšanu. Šajā summā ietilpst arī
autostāvvietu sistēmas un termināļi skolu ēdnīcās, kurās skolēni
pīkstina savas «Rīdzinieka kartes», lai saņemtu bezmaksas pusdienas.
Pati «Rīgas satiksme» ir «Rīgas karte» līdzīpašniece ar 51% daļu.
Otrs īpašnieks ir biržā kotētā ASV kompānija «Conduent». «Rīgas kartes»
sniegto pakalpojumu atlīdzības aprēķins ir sarežģīts un ietver vairākas
mainīgas komponentes, kā arī vairākas pakalpojumu grupas, kuras sedz
pati «Rīgas satiksme».
Turklāt sadarbības līgums, kas noslēgts līdz 2020.gada beigām, paredz
arī turpmāku izmaksu pieaugumu - žurnālam zināmi šādi auditoru «Ernst&Young» secinājumi. Auditori iesaka «Rīgas satiksmei» izvērtēt
maksājumu būtību un saņemto pakalpojumu nepieciešamību.
Tomēr sevišķi mulsinoši žurnālam šķiet, ka «Rīgas kartes» apgrozījuma
dati neatbilst «Rīgas satiksmes» ik gadu samaksātajām naudas summām,
kad tām noņem PVN apjomu. Šī nesakritība starp «Rīgas satiksme»
samaksāto naudu un «Rīgas kartes» apgrozījumu laika posmā no 2009. līdz
2017.gadam ir 20 miljoni eiro. Kādos grāmatvedības labirintos šie
miljoni ir paslēpušies, neizdodas atšifrēt, jo «Rīgas satiksme« paliek
pie nosauktajiem skaitļiem, bet «Rīgas karte» nespēj sniegt skaidru
atbildi.
Uzņēmumam «Rīgas karte« pārskaitītā nauda desmit gados ir augusi, jo
lielākā daļa summas ir paredzēta par e-talonu sistēmas uzturēšanu, un
arī tā strauji kāpusi. Par sistēmas uzturēšanu 2009.gadā maksāti 5,87
miljoni eiro bez PVN, 2014. gadā - 10,24 miljoni, bet 2018. gadā - 14,75
miljoni. Pieaugums desmit gadu laikā veidojās 150% liels. Lai gan
pēdējos četros gados «Rīgas satiksme» pasažieru skaits turpina sarukt, «Rīgas kartes» peļņa tieši otrādi - kāpj. Desmit gados uzņēmuma peļņa
sasniedz 13,34 miljonus eiro, un šajos datos vēl nav jaunākās
informācijas par 2018.gadu.
Tomēr Morizūrs, kurš amatā ir kopš 2009.gada, kategoriski nepiekrīt,
ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi Rīgai būtu dārgi. Viņa pārstāvētās
kompānijas «Conduent» izstrādāto risinājumu lietojot simtiem pilsētu
visā pasaulē, arī Londona, Milāna, Honkonga. «Vai tās visas būtu trakas?
Kāpēc lai šis risinājums nebūtu labs Rīgai? Rīga tiek ļoti daudz
kritizēta - nesaprotu, kāpēc tā,» viņš skaidro.
Sabiedriskā transporta biļešu ienākumi 2018.gadā bija 45,2 miljoni
eiro, bet par etalonu sistēmas uzturēšanu samaksāti 14,75 miljoni jeb
aptuveni trešā daļa no ieņemtā.