#«Tiem, kam bijis parastais telefons vai tāda nav bijis vispār, tas ir lielāks izaicinājums.»

Latvijas Pasts digitalizē darbību, uzlabo pakalpojumu kvalitāti un gaida skaidrību par universālā pasta pakalpojuma grozu nākotnē

To intervijā ar Dienas Biznesu norāda VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Māris Vilcāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par attīstību, ko LP grib izdarīt šogad un turpmākajos gados?

Patlaban noris projekts, kas saistīts ar jautājumiem par papīru un datu apmaiņu, proti, izsniedzam pastniekiem viedtālruņus kā darbarīku.

Kas ir laimīgā kompānija (piegādātājs), jo jums ir ap 4000 darbinieku?

Nesaukšu vārdā, bet tie uz Android bāzēti telefoni, tie nav iPhone cenā. Un pastnieku ir mazāk – ap 1400. Ar šo projektu ceram aizvietot papīru, gribam palielināt datu apraides ātrumu. Arī mūsu starptautisko projektu ietvaros tā kļūst kā prasība. Cilvēki, pirmkārt, grib pēc iespējas ātrāk saņemt piegādes informāciju, otrkārt, elektroniski parakstīties. Savukārt kurjeriem šī projekta ietvaros ir izsniegti profesionāli termināļi. Šis rīks mums pavērs daudzas papildu iespējas, jo kas tik viss šodien nevar būt viedtālrunī. Ieviesīsim to vispirms savām pamatfunkcijām, bet iespējas nāks pašas, jo, ko tik mēs nevarētu darīt ar šādu mobilu cilvēku pulku pa visu Latviju, sākot ar gāzes skaitījumu lasījumiem. Mūsu darbinieki būs pietiekami labi aprīkoti, varēsim no viņiem dabūt datus ātri, ar visiem sazināties.

Vai tad daļai jau viedtālruņi ir, bet daļai ne?

Kurjeriem profesionālie termināļi ir visiem, savukārt viedtālruņi ir izsniegti aptuveni 20% pastnieku. Mums ir apmācīti cilvēki, kas pastniekus reģionos apmāca, kā ar šiem viedtālruņiem rīkoties. Tiem, kam bijis parastais telefons vai tāda nav bijis vispār, tas ir lielāks izaicinājums.

Vai nebijāt to kompāniju pulciņā, kam hakeri nesen izmēģināja aizsardzības sistēmu stiprību?

Negribu kādu provocēt uz testiem, bet līdz šim mēs ar to esam tikuši galā.

Vai LP ir vēl kādi plāni digitalizācijas vai citās jomās?

Runājot par to, ko jau esam izdarījuši, jāsaka, ka pērn saistībā ar īsziņām esam izveidojuši jaunu pakalpojumu. Tā ir īsziņa par maksājumu konta atlikumu Pasta norēķinu sistēmā (PNS). Runa ir par vairāk nekā 50 tūkst. transakciju mēnesī, ko līdz pērnā gada vidum veicām par velti. Pirmās divas īsziņas mēnesī ir bez maksas, bet par katru nākamo ir deviņi centi. Lielākais, ko ietaupām, ir mūsu laiks pasta nodaļās.

Kas tad vēl izmanto PNS, pensionāri?

Ir arī uzņēmumi laukos, kuriem nav pieejami banku pakalpojumi. Ir sadarbība ar pašvaldībām un to komunālajiem dienestiem. Meklējam šeit savu nišu un iespēju. Pagājušajā gadā arī sakārtojām rēķinu apmaksu pasta nodaļā. Pakalpojums, ko piedāvājām līdz šim, bija, maigi sakot, neatbilstošs šodienas situācijai, jo pārskaitījums varēja aizņemt pat četras dienas. Šobrīd atsevišķiem saņēmējiem pārskaitījums ir tiešsaistes režīmā, un, vēlākais, tas tiek veikts nākamajā darba dienā. Nedaudz pamainot cenu politiku, mums šajā jomā pat ir negaidīti liels pieaugums naudas izteiksmē.

Tāpat pilnveidojām abonēšanas lapu, lai abonēt varētu ar pāris, nevis 14 klikšķiem. Pērn abonēšanas kampaņai bija ļoti labi rezultāti, jo pirmo reizi pēdējos gados ir pieaugums abonementu skaitā.

Visu interviju Optimizējas un modernizējas lasiet 15. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.