Svētku tērpus šobrīd pērk biežāk nekā nomā, pasākumi kļūst arvien vienkāršāki, greznas vakarkleitas tiek vilktas daudz retāk; biznesu sekmē valsts simtgades svinības.

Tērpu nomā sevi pieteikuši uzņēmumi, kas piedāvā klasiskos apģērbus – uzvalkus, frakas un vakarkleitas, kā arī drēbes un aksesuārus dažādiem tematiskajiem pasākumiem. Klientu netrūkst ne vieniem, ne otriem – uzvalkus un smokingus pārsvarā iznomā kungi, kuri dodas darījuma braucienos, sava tirgus niša ir arī tematisko ballīšu un vintage apģērbu nomas pakalpojumiem.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas sāka biznesu tērpu nomas jomā, ir salons 7. Avēnija, kas šajā segmentā darbojas jau 22 gadus. «Tirgus nav pārāk piesātināts, daudzi nomas pakalpojumu sniedzēji atver savus uzņēmumus un diezgan ātri tos aizver, jo Latvijā pieprasījums pēc tērpu nomas nav pārāk liels,» atzīst 7. Avēnijas īpašniece Velga Bremze. Pēc viņas domām, biznesa veiksme ir atkarīga no nomas piedāvātā tērpu sortimenta.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Mūsu kolekcijā ir tikai pa vienam modelim no katra tērpa, jo nav pieļaujama situācija, ka vienā pasākumā satiekas divi vienādu tērpu valkātāji,» spriež uzņēmēja. Tie tiek iepirkti ASV, jo tur pieejams plašākais izmēru spektrs – no 2. līdz pat 22. izmēram, kā arī tie izceļas ar izsmalcinātību un greznību. Tērpu nomas nosaukums ir saistīts ar vienu no Ņujorkas avēnijām, uz kuras atrodas viens no tērpu nomas piegādātājiem. Salona kolekcijā nav populāru un īpaši dārgu zīmolu apģērbi, tāpat nav arī Latvijas dizaineru darinājumu. «Pēc šādiem tērpiem nebūtu pieprasījuma, jo to noma būtu ļoti dārga. Tās dāmas, kuras tādus izvēlas, parasti ir turīgas un pašas aizbrauc uz Eiropas modes namiem un tos iegādājas,» spriež V. Bremze.

22 darbības gados tērpu nomai ir izveidojusies pastāvīgā klientūra, aptuveni 30% klientu ir juridiskās personas – valsts iestādes un privātie uzņēmumi, vēstniecības, pasākumu un producentu aģentūras. Biežāk pieprasījums ir pēc smokingiem un uzvalkiem. To pārsvarā dara kungi, kuriem jādodas uz dažādiem korporatīvajiem pasākumiem ārvalstīs, kuros ir noteikts ģērbšanās stils. «Ārzemnieki, dodoties darījumu braucienos uz citām valstīm, parasti nomā apģērbu tur, kur notiek tikšanās vai pasākumi, Latvijas vīrieši tā nedara. Viņi iznomā tērpu šeit un ved līdzi ceļojumā,» klientu paradumus raksturo V. Bremze, uzsverot, ka parasti izmaksas, kas saistītas ar darba vajadzībām nepieciešamo apģērba nomu, sedz darba devējs, tās noformējot kā reprezentācijas izdevumus. 

Visu rakstu Jubilejas gads ievieš korekcijas lasiet trešdienas, 14.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.