Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness: 

Ko nozarei nozīmē Rīgas pašvaldības lēmums Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles?

Šajā jautājumā ir jāskatās ne tikai uz to, ko tas nozīmē nozarei, bet ko tas kopumā nozīmē gan pašvaldībai un valstij, gan arī jebkurai uzņēmējdarbībai pēc būtības.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka kārtējo reizi – un tas nav attiecināms tikai uz azartspēļu nozari, bet arī praktiski uz jebkuru citu nozari, it sevišķi, piemēram, uz restorānu biznesu, tirdzniecību un pat nekustamo īpašumu attīstīšanu – pašvaldībai un uzņēmējiem ir bijis atšķirīgs viedoklis, kā tiek piemēroti normatīvie akti un kāda ir pašvaldības lēmumu ietekme. Rīga mums visiem ir viena, un mēs visi esam ieinteresēti, lai tā attīstītos. Bet diemžēl šādi lēmumi principā nozīmē, ka jebkurai nozarei ir jārēķinās, ka ar politiskiem lēmumiem uzņēmējdarbība subjektīvi tiek un tiks ietekmēta. Pirms šo lēmumu pieņemšanas faktiski no pašvaldības puses nebija dialoga ar nozari. Tomēr jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzturēt konstruktīvu dialogu ar pašvaldību, lai mēs kopīgi nākotnē novērstu jebkuras bažas, kuras pašvaldībai ir, šādu lēmumu pamatā. Un it īpaši, pievērošot uzmanību drošības aspektiem.

Otrkārt, šādam pašvaldības lēmumam ir būtiska ietekme uz valsts budžetu, un tas skar ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājus. Ja Rīgā tiek aizvērta viena ceturtā daļa no visām spēļu zālēm, valstij tas nozīmē robu budžetā apmēram piecu miljonu eiro apmērā, ja ieskaita gan azartspēļu nodokli, gan nodevas par spēļu zālēm. Ja šķiet, ka pieci miljoni eiro ir maza summa, tad varam paskatīties uz to, cik valsts budžetā jau ilgstoši pietrūkst pensionāriem, mediķiem, skolotājiem. Tās ir arī kādas 200 zaudētas labi apmaksātas darbavietas.

Treškārt. Kā tas viss izskatās no likuma viedokļa? Līdz 2016. gadam bija vēlme ierobežot azartspēles un pašvaldībām bija tiesības noteikt teritorijas, kur tās nedrīkst organizēt. 16 pašvaldības šādu likuma normu izmantoja un, piemēram, Salaspils noteica, ka organizēšana var notikt Daugavpils šosejas labajā pusē, kur nekā nav. Ogrē noteica, ka azartspēles var organizēt pašvaldības teritorijā, ne tuvāk kā 500 metru no pēdējās dzīvojamās mājas, kas nozīmē, ka tās varēja atrasties kaut kur Zilajos kalnos. Vēlāk likumdevējs šo normu atcēla un vietā ielika juridiski atklātu jēdzienu, ka azartspēles ir aizliegts rīkot tur, kur tās rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, bet, kas tad ir šis «būtiskais interešu aizskārums», tas joprojām ir atklāts jautājums tajās tiesvedībās, kas notiek. Šajā jautājumā joprojām notiek lieli strīdi, jo pašvaldības piesauc gan vēsturiskā centra, gan UNESCO mantojuma teritorijas. Vēlāk saistošajos noteikumos Rīgas dome pieņēma, ka azartspēļu organizēšanas vietas aizliegts ierīkot vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Ar šo vārdu «ierīkot» mēs uzskatījām, ka tas attiecas uz nākotni, nevis uz jau esošajām spēļu zālēm, tāpēc arī nepārsūdzējām šos noteikumus ne pašvaldību lietu ministram, ne arī vērsāmies Satversmes tiesā. Pagāja 10 gadi, Augstākā tiesa attapās, ka šādi noteikumi darbojas un tie ir jāpiemēro, un deva norādījumu Rīgas domei, kas to izmantoja, tāpēc arī tika aizliegtas 42 azartspēļu organizēšanas vietas.

Citās Latvijas pilsētās arī kas tāds notiek?

Nē, principā šādu saistošo noteikumu citās pilsētās nav, bet arī tās lielākoties šādas atļaujas neizsniedz. Var teikt, ka jau apmēram desmit gadus azartspēļu organizēšanas vietas un spēļu zāļu skaits Latvijā principā nav mainījies – ap 300 spēļu zālēm un 8000 spēļu automātiem salīdzinājumā ar 2006. gadu, kad azartspēļu organizēšanas vietu skaits turējās virs 600, bet tad pieņēma likuma grozījumus, kas aizliedza spēļu automātus turēt kafejnīcās un bāros. Pēc tam sekoja krīze, lielais iekārtu un vietu skaita kritums faktiski notika krīzes ietekmē, kad tirgus nokritās par 50%.

Vai azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar Rīgas pašvaldību tiesāties Eiropas līmenī?

Mēs respektējam pašvaldības tiesības šādus lēmumus pieņemt, pat ja tie ir politiski un formāli tiek aizbildināti ar sabiedrības interesēm. Un ja starp nozari un pašvaldību viedokļi atšķiras, tad demokrātiskā valstī domstarpības tiek izšķirtas tiesā visās iespējamās instancēs. Tiesvedības šobrīd norit. Kuram būs taisnība, to rādīs laiks. Skaidrs arī, ka no abām pusēm instanču tiesas spriedumi tiks pārsūdzēti nākamajās instancēs, tai skaitā, iespējams, arī Satversmes tiesā un Eiropas tiesā, un tas būs ilgs un ļoti, ļoti dārgs process kopumā. Jāsaprot arī, ka pašvaldības tiesvedības izmaksas sedz Rīgas iedzīvotāji, savukārt, pašvaldībai zaudējot, mēs varēsim skaidri redzēt, kāds no tā visa ir bijis ieguvums sabiedrībai un kāds politiķiem īstermiņā pirms vēlēšanām

Visu interviju Valsts atļauj  un iekasē miljonus, pašvaldība – nepiekrīt lasiet 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness. 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.