«Protams, sāpīgākais, kam jau ir iziets cauri, ir algu aprēķini. To ieviešanas brīdis bija ļoti īss. Tā kā tikai februāra sākumā tika iedotas atskaišu formas, vislielākās problēmas bija ar programmu pielāgošanu darbam. Šis process notiek joprojām. Algu aprēķināšanai par janvāri patērētais laiks pieauga vismaz par 20%, jo katram cilvēkam ar roku bija jāievada neapliekamais minimums, jāpārbauda, vai likmes ir pareizi ievadītas. Tam aizgāja ļoti daudz laika,» saka Sigita Keiša, grāmatvedības aģentūras SIA Kamelota valdes locekle un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle. 

Organizācijas izpilddirektore un SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere Svetlana Šemele-Baikova piekrīt, ka algu aprēķins ir kļuvis sarežģītāks. Gada sākumā lielākais slogs bija uz grāmatvedības sistēmu programmētājiem, lai viņi laikus paspētu sagatavot IT programmas un viss, kas rakstīts likumā, atspoguļotos arī grāmatvedības programmās. SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa piebilst, ka par janvāri daudzi grāmatveži algas pārrēķināja Excel, lai pārliecinātos, ka kalkulācijas ir veiktas pareizi. Rēķinot algas par februāri, viss notika raitāk un neskaidro jautājumu jau bija ievērojami mazāk. «Lielākās problēmas bieži vien ir cilvēku domāšana un nevēlēšanās neko mainīt. Jā, bija jāsaprot, ka turpmāk algas rēķināsim citādi, un jāsaprot, kā to izdarīt. Atliek tikai darīt. Čīkstēšana un žēlošanās nepalīdzēs. Ir jāmeklē iespējas, kā strādāt efektīvāk, nevis vairāk,» viņa uzskata.

S. Šemele-Baikova stāsta, ka līdz ar jauno sistēmu, kad ir ieviests prognozētais neapliekamais minimums, var gadīties, ka darba ņēmējiem nākamā gada sākumā var nākties atmaksāt valstij iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) starpību. «Var gadīties, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) janvāra sākumā paziņo, ka konkrētam darba ņēmējam prognozētais neapliekamais minimums ir 200 eiro, bet, piemēram, šis darbinieks iepriekšējā gadā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā un ir skaidrs, ka šajā gadījumā nevajadzētu piemērot šādu neapliekamo minimumu. Taču likums neparedz atkāpšanos, ka drīkstam izvēlēties – piemērot vai nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Kopumā VID un Finanšu ministrijai ir vienots viedoklis, ka darba ņēmējs var uzrakstīt iesniegumu darba devējam ar lūgumu nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Plānots, ka tuvākajos mēnešos būs iespēja algas nodokļa grāmatiņā EDS atzīmēt lūgumu nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu,» viņa teic.

Visu rakstu Jauna kārtība daudzās lietās lasiet otrdienas, 13.marta laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.