AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Vizuālā identitāte

Sākotnēji airBaltic vizuālā identitāte bija veidota, kombinējot balto un zilo krāsu lidsabiedrības nosaukumā, kurā burts «B» tika veidots stilizēti no mazākiem kvadrātiem, savukārt 2004. gadā lidsabiedrība pilnībā mainīja savu ārējo veidolu, iedibinot airBaltic vārdu gaiši zaļās un tumši zilās krāsās. Šodien airBaltic zīmola vizuālā identitāte caurvijas visā uzņēmumā, sākot no airBaltic lidmašīnām un apkalpes formām, līdz akcentiem airBaltic biroja ēkā.

Sākotnēji airBaltic apkalpes formas bija klasikas, bet gadu laikā arī tās ir mainījušās. Domājot par apkalpes formām, primārais fokuss vienmēr ir uz drošību, bet ne mazāk svarīga ir arī apģērba funkcionalitāte. Pirmās airBaltic apkalpes formas tika radītas 1999. gadā, integrējot tā brīža logo elementus – zilo logo ar zilajiem kvadrātiem. Toreiz jaunās formas tika prezentētas īpašā pasākumā Latvijas Nacionālajā operā. Gadu laikā apkalpes formu pārmaiņās un izveidē piedalījās tādi Latvijā zināmi modes mākslinieki kā Sonita Pāvuliņa, Natālija Jansone un Dāvids. Šobrīd airBaltic formas apvieno tumši zilo krāsu ar gaiši zaļiem akcentiem.

Izaugsmes rādītāji

2017. gadā airBaltic kopumā pārvadāja vairāk nekā 3,5 miljonus pasažieru, kas bija par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Tas ir augstākais viena gada laikā pārvadātais pasažieru skaits uzņēmuma vēsturē.

2017. gadā airBaltic par 16,8 miljoniem eiro palielināja savu operatīvo peļņu (EBIT), kopā sasniedzot 20,2 miljonus eiro. Tajā pašā laikā airBaltic ieņēmumi pērn būtiski pieauga (+22%) un veidoja 347,7 miljonus eiro. Tīrā peļņa salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 3,4 miljoniem eiro, sasniedzot 4,6 miljonus eiro.

2018. gada pirmajos astoņos mēnešos airBaltic pārvadājusi vairāk nekā 2,7 miljonus pasažieru jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn. Uzņēmuma pirmā pusgada kopējie ieņēmumi sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Interesanti fakti:

Pirmajā airBaltic lidmašīnā Saab 340 bija 33 sēdvietas, turpretī šodien airBaltic flotes jaunākajās lidmašīnās Airbus A220-300 ir 145 sēdvietas.

airBaltic 23 gadu laikā pārvadājusi 40 miljonus pasažieru un veikusi vairāk nekā 670 tūkstošus lidojumu.

airBaltic lidojumu laikā pasažieri iegādājušies četras automašīnas.

Pirmo aviobiļeti internetā airBaltic pārdeva 2004. gadā. Vidējais veikto rezervāciju skaits dienā toreiz bija 20, bet šodien tas sasniedz vairāk nekā 1 500.

Ar airBaltic lidojuši gan pāvests Francisks, Dalailama, gan dažādu valstu līderi un slavenības, kā arī pārvadāts Leonardo da Vinči pašportrets un pat pingvīni.

Pirms 23 gadiem vienas biļetes cena uz Kopenhāgenu maksāja sākot no 66 latiem.

Tālākais airBaltic galamērķis Abu Dabī no Rīgas atrodas 4 350 kilometru attālumā.

Tev varētu interesēt arī:

Zīmola Stockmann vēsture Latvijā
Zīmola DPD Latvija vēsture: viss sākās divistabu dzīvoklī
Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture