Šai aviācijas apakšnozares tālākai attīstībai ir svarīga gan TGK pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma, gan TGK pakalpojumu pieejamība un to ražošana. Tā kā Latvijā ir liels TGK attīstības potenciāls, tostarp intelektuālie resursi TGK pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, ir jārada sistēma, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un mazina birokrātiskos šķēršļus. Tāpat jāizveido nepieciešamā tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī valsts atbalsts nozares attīstībai un vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.

Pēc viņa teiktā, attīstoties tehnoloģijām un palielinoties bezpilota gaisa kuģu pieejamībai, to pielietojums civilajā sektorā ar katru gadu ievērojami pieaug. Patlaban ikviens var iegādāties dronu ar vienkāršu vadības sistēmu un augstas kvalitātes sensoriem, lai to izmantotu darba un personiskajām vajadzībām. Tai pašā laikā pilnībā legālu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai šobrīd nepieciešami vairāki saskaņojumi un procedūras, kas realitātē nav atbilstošas komercdarbības videi. «Pārāk laikietilpīgie procesi un neskaidri noteiktās procedūras rada situāciju, ka uzņēmumi, kas piedāvā bezpilota gaisa kuģu pakalpojumus, lielākajā daļā gadījumu nav spējīgi tos nodrošināt nepieciešamajā laikā, vai dara to, pārkāpjot normatīvajā regulējumā noteiktās prasības,» atzīmēja A. Kokars.

Lai risinātu šos un citus nozares izaicinājumus, jādarbojas vairākos virzienos. Proti, nepieciešama tiesiskā regulējuma izveide, lai nodrošinātu tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti (dronu satiksmes noteikumi). Tāpat jāinformē sabiedrība un jāveicina izpratne par tālvadības gaisa kuģu pakalpojumu izmantošanu un to priekšrocībām.Svarīga ir arī valsts pārvaldes izcilības veicināšana, kļūstot par tālvadības gaisa kuģu nozares līderiem Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izstrādē.

Komentējot TGK pakalpojumu pieejamību un to ražošanu, A. Kokars norādīja, ka šī ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm pasaulē, kā rezultātā tiek intensīvi radītas un aprobētas dažādas TGK tehnoloģijas. Latvija pagaidām ir viena no vadošajām TGK tehnoloģiju valstīm pasaulē TGK programmnodrošinājuma segmentā, jo šī aviācijas nozare ir salīdzinoši jauna un tās attīstību vēl nav pārņēmuši pasaules vadošie telekomunikāciju un IT uzņēmumi. Arī šeit ieinteresētajām pusēm jādarbojas vairākos virzienos. Proti, uz gala patērētājiem vērsta tālvadības gaisa kuģu preču un pakalpojumu (zīmolu) attīstība, TGK pētniecības, attīstības un prototipu ražošana, kā arī telekomunikāciju infrastruktūras attīstība bezpilota lidaparātu darbības nodrošināšanai.

Jau vēstīts, ka šā gada maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas Foruma 2018 ietvaros Latvijas Aviācijas Asociācija un Satiksmes ministrija parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbības ietvaros paredzēts izstrādāt Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kā arī aviācijas domnīcas izveidi un darbību, lai, izmantojot nozares speciālistu kompetenci un pieredzi, stratēģiski risinātu nozarei aktuālos jautājumus.