Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" pēc būtības ir pasažieru pārvadājumu projekts, turklāt tas ir orientēts ziemeļu-dienvidu virzienā.

"Ja mēs skatāmies uz Rīgas ostu, tad mums kravu pārvadājumu ziemeļu-dienvidu virziens, kurš kaut kādā mērā varētu sasaukties ar dzelzceļu, praktiski nav. Tādēļ tiešā veidā es īsti neredzu "Rail Baltica" saikni ar Rīgas ostu kravu pārvadājumos," teica Zeltiņš, piebilstot, ka sinerģija vienīgi var būt ar Salaspils loģistikas centru, kurā varēs mainīt kravas starp Krievijas un Eiropas standarta sliežu ceļiem. Pamatā tas varētu attiekties uz konteinerkravām vai ražošanu.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka zināmu sinerģiju ar "Rail Baltica" projektu saskata pasažieru pārvadājumos. Tādēļ Rīgas brīvostas pārvalde vēlas izveidot darba grupu, kurā potenciāli būtu pārstāvji no lidostas "Rīga", "Rail Baltica" attīstītājiem, Rīgas pilsētas, kā arī Rīgas ostas un tūrisma nozares.

Zeltiņš, uzsvēra, ka Rīga ir interesants galamērķis, bet pie tā vēl ir jāpiestrādā un ne tikai no infrastruktūras, bet arī no piedāvājuma viedokļa.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks norādīja, ka, skatoties uz kruīza kuģu industriju, viens stāsts ir tad, ja kruīza kuģi Rīgā iebrauc un aizbrauc, bet pavisam cits stāsts ir tad, ja Rīga ir kruīza sākuma un beigu punkts, no kura kuģi izbrauc lokā pa Baltijas jūru. 

"Tas nozīmētu, ka lielākā daļa kruīza pasažieru uz šejieni atlidotu vai atbrauktu ar vilcienu un visdrīzāk arī paliktu viesnīcās. Tas ir ievērojami lielāks ieguvums nekā tad, ja kruīza kuģis te vienkārši piestāj, tā pasažieri izbrauc ekskursijās, apēd kotleti, iedzer alu, apmeklē tualeti un aizbrauc," teica Zeltiņš. 

Viņš arī uzsvēra, lai tas īstenotos, ir jābūt daudziem priekšnoteikumiem, tostarp lidostā jābūt plašam lidojumu savienojumu tīklam, jābūt ērtai lidostas saiknei ar Rīgu, jābūt viesnīcām, labai ostas infrastruktūrai un tamlīdzīgi. 

Tāpat Zeltiņš atzīmēja, lai arī savulaik valdīja uzskats, ka kruīza kuģi ir kaut kas tāds, kas attiecas tikai uz Rīgas ostas pārvaldi, osta ar ekskursijām nenodarbojas.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Pašreiz projektā sākti pamattrases projektēšanas darbi 411 kilometru garumā, un norit iepirkums projektēšanas darbiem nākamajiem 233 kilometriem. Paralēli, nacionālais projekta ieviesējs Latvijā, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" īsteno projektēšanas darbus Rīgas centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā "Rīga". Pamattrases būvniecību paredzēts sākt 2022.gadā.