Krievijas enerģētisko kravu straujā zaudēšana nav vienīgais Latvijas termināļu un dzelzceļa pārvadātāju biznesa drauds. Kaimiņvalsts graudu tranzītu Latvijas ostas varēs izbaudīt vairs tikai 3‒5 gadus. Tas izriet gan no Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto teiktā Dienas Biznesam, gan Krievijas mediju publikācijām. Runa gan nav par pārdesmit milj. t, kā vēl pirms dažiem gadiem bija mērāmi ogļu un naftas produktu apjomi, taču arī pāris milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas zaudēšana ostu termināļiem nav nekas patīkams. Pērn Latvijas ostās kopumā tika pārkrauts 4,23 milj. t labības un tās produktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tā kaimiņvalsts graudu tranzīts veido teju vienu milj. t, jo Latvijas dzelzceļš pērn no/uz Krieviju pārvadājis 0,91 milj. t. graudu. Skatoties piecu gadu griezumā, Rīgas ostā labības un tās produktu apjomi pirmajos trīs mēnešos pieauguši no 264,2 tūkst. t 2014. gadā līdz 360,2 tūkst. t 2018. gadā, Ventspilī – no nulles līdz 34,1 tūkst. t, bet Liepājā – no 807,2 tūkst. t līdz 1,01 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Liepaja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs gan aicina nedramatizēt situāciju, kas nebūt neesot vienkārša, norādot, ka mūsu vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir augstas ražas attiecīgajās valstīs. Viņa vadītais terminālis pērn apkalpojis 1,7 milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta.

##Daži gadi

Situācija ar kravu aizplūšanu Latvijas ostās ir tik saspīlēta, ka pat minerālmēslu termināļi šobrīd izmisīgi mēģina piesaistīt graudu kravas, DB norāda kāds nozares spēlētājs, komentējot komersantu sīvo cīņu par katru kravu tonnu. Viņš gan uzsver, ka, tikai pateicoties rekordražai, Krievijas graudi šobrīd tiek vesti caur Latvijas ostām. Tai pašā laikā kaimiņvalstī attīsta graudu pārkraušanas infrastruktūru gan Ustjlugā, gan Tamaņā, uz kurieni plānots pārorientēt graudu plūsmas. Krievijas graudu eksports ziemeļrietumu virzienā ir sasniedzis kritisko masu, lai kaimiņvalstī runātu par specializētu termināļu būvniecību Baltijas jūras reģionā, norāda Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš. Ir skaidrs, ka tas nākotnē nozīmēs Krievijas graudu tranzīta sarukumu caur Liepājas termināļiem. Kaimiņvalstī lēš, ka Latvijas ostām varētu būt palikuši 3‒4 gadi, kuru laikā tās var dzīvot uz Krievijas graudu rēķina. Tāpat ir skaidrs, ka Latvijas un Lietuvas graudu apjomi šo potenciālo robu neaizlāpīs. Viens no glābšanas riņķiem varētu būt Ukrainas ziemeļrietumu reģiona graudi, taču jautājums ir par konkurētspējīgiem dzelzceļa tarifiem caur Baltkrieviju un Latviju. Taču neko rožaini tas diemžēl neizskatās, jo Ukraina tikpat labi var izmantot savas Melnās jūras ostas, kurās tiek palielinātas gan uzglabāšanas, gan pārkraušanas jaudas.

Visu rakstu Arī graudi aizies gar degunu lasiet 19. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.