Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

K. Vingris norāda, ka Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku. 

2019. gadā ir pabeigta tehnisko risinājumu izstrāde "Rail Baltica" stacijas un apkārtnes infrastruktūrai 4,4 km apjomā (ieskaitot dzelzceļa estakādes izbūvi) un izsludināts būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" stacijas un infrastruktūras izbūvei starptautiskajā lidostā "Rīga".

Kopš 2019. gada vidus norit projektēšana sarežģītākajam posmam Latvijā – Centrālās stacijas, jauna tilta un stacijas apkārtnes izveidei. Būvdarbus plānots uzsākt šā gada beigās. Pasažieru ērtībām un vieglai sasniedzamībai ātrgaitas vilciens tiks ievadīts Rīgas centrā un atradīsies esošajā dzelzceļa koridorā, novēršot pilsētas vēsturiskā centra sadalīšanu un radot iespējas pasažieriem izmantot savienotus dažādu transportu maršrutus.

K. Vingris skaidro, ka projektēšanas laikā pieaug to jautājumu apjoms, kas jārisina plašākam partneru lokam - starp sadarbības partneriem, pilsētas vadību, kā arī valsts institūciju līmenī, lai maksimāli izmantotu jaunās dzelzceļa infrastruktūras izbūves sniegtās iespējas tautsaimniecībā. Visu iesaistīto pušu intensīva sadarbība un efektīvi lēmumi paātrināšot "Rail Baltica" ieviešanu.

"Līdz šim vairāk akcentēta finanšu pieejamība, bet otrajā plānā palicis jautājums par sadarbību, lai iespējas, ko sniedz projekts, tiktu pilnvērtīgi izmantotas. Aktīva valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana sekmēs projekta ieviešanu. Nepieciešama arī vienotāka, daudz vairāk konsolidēta ieviesēju darbība. Lai "Eiropas dzelzceļa līniju" izveidotais risku vadības ietvars būtu daļa no visaptveroša risku vadības rīka, tuvākajā laikā jāuzsāk vienotas risku vadības sistēmas izveide, kuras ietvaru piedāvā kopuzņēmums "RB Rail"," viņš informē.

"Runājot par izmaksu pieaugumu, ko ziņojumā min Valsts kontrole, gribu uzsvērt, ka Latvijas posmā jau zināmas detalizētas sarežģītākā posma projektēšanas un arī būvniecības izmaksas – jaunā dzelzceļa tilta ar gājēju/riteņbraucēju joslu un 5 noejām izmaksas būs 89 miljoni eiro. Savukārt Centrālās stacijas pārbūve kopā ar jaunu sliežu ceļu, peronu izveidi un esošo pārbūvi un nepieciešamās infrastruktūras izveidi posmā no Maskavas līdz Lāčplēša ielai – 321 miljons eiro. Būvprojektu izstrāde notiek BIM sistēmā. Rezultātā tiek paaugstināta projekta precizitāte, kas ļauj izvairīties no kļūdām. Savukārt realizācijas gaitā daudz precīzāk nosakāms nepieciešamo būvmateriālu apjoms,"  skaidro K.Vingris.

"Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā," uzsver Agnis Driksna, "RB Rail" pagaidu izpilddirektors. 

2019. gadā "Rail Baltica" projekts Latvijā esot sasniedzis galvenos rezultātus:

·       2019. gadā uzsākta projektēšana un 2020. gada nogalē plānots uzsākt būvdarbus "Rail Baltica" Centrālās stacijas izbūvei Rīgā.

·       Parakstīts līgums par "Rail Baltica" līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzi Centrālajā  dzelzceļa stacijā Rīgā. 

·       Pabeigta tehnisko risinājumu izstrāde "Rail Baltica" stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā "Rīga".

·       Izsludināts būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" stacijas un infrastruktūras izbūvei starptautiskajā lidostā "Rīga".

·       Norit projektam "Rail Baltica" nepieciešamo zemju atsavināšana Centrālās stacijas un starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijās.

·       Pabeigta  kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā dzelzceļa līnijas garumā

·       Uzsākti projektēšanas darbi 123 km garajā centrālajā posmā no Upeslejām caur Rīgu uz Misu un no Vangažiem caur Salaspili uz Misu.

·       Izsludināts tehniskā būvprojekta iepirkums nākamajiem diviem "Rail Baltica" līnijas posmiem Latvijā 139 km garumā, kas noslēgsies 2020. gada martā. 

LASI ARĪ: 

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība