Tā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā apstiprinātās izmaiņas Eksportostas un tai piegulošo teritoriju lokālpānojuma teritorijas funkcionālajā zonējumā vērtē procesā iesaistītie un ieinteresētie.

Pirms 10 gadiem (19.12.2007.) DB rakstīja, ka jaunais Andrejostai piegulošās teritorijas detālplāns un apbūves noteikumi paredz šo apkārtni attīstīt kā sabiedrisku teritoriju ar dažādu funkciju ēku izvietojumu tajā: «Pirmajā attīstības posmā projektējamā teritorija pamatā nodrošinās apkalpi prāmjiem un kruīzu kuģiem. Andrejsalas līcī saglabāsies jahtu osta. Turpmākajā attīstībā šīs teritorijas īstenos jauktu dzīvojamo un darījuma iestāžu apbūvi, jo bez termināļiem un administrācijas telpām Jūras pasažieru ostas un jahtkluba funkciju veiksmīgai attīstībai jāattīsta viesnīcas, biroji un citas darījuma iestādes.» Sekoja krīze, kas sagrāva grandiozās ieceres par teritorijas attīstību.

##Atpakaļ uz zemes

«Galvenais ieguvums ir sakārtots juridiskais un tiesiskais pamats šo teritoriju tālākai apsaimniekošanai,» DB norāda Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Viņš atzīmē, ka spēkā esošie plāni paredz šajā centru apbūves teritorijā būvēt sapņu pilis. Pirms krīzes bijusi doma, ka šī vieta būs kā otrā Dubaija ar jahtu piestātnēm, viesnīcām, uz kurām dārgos limuzīnos brauks nopietni klienti. Taču tagad, ņemot vērā esošo situācijas attīstību, nākas atgriezties uz zemes, beidzot būvēt sapņu pilis un debesskrāpjus. Jāparedz, ka teritorija ir industriālā zona, tikai bez piesārņojošu darbību (atklātas ogļu pārkraušanas) veikšanas. Citiem vārdiem sakot, lai teritorija varētu nākotnē tiesiski attīstīties, nepaliktu degradēta, bet iegūtu grūdienu attīstībai pēc ogļu pārkraušanas pārcelšanas uz Krievu salu, bija nepieciešamas iecerētās izmaiņas.

Patlaban tur ir centru apbūves teritorija, kas tiek izmantota neatbilstoši esošajam plānojumam, norāda Pilsētas attīstības departamenta Lokālplānojumu nodaļas vadītāja Zinta Miķelsone. Pirmskrīzes laika ieceres neīstenojās, ostas uzņēmumi turpināja darbu, un ar lokāplānojumu paredzēts sakārtot to, lai ostas komersanti drīkstētu turpināt uzņēmējdarbību ar izņēmumu, ka nevar pārkraut birstošus, putošus materiālus (ogles). Savukārt tur, kur šobrīd ir dzīvojamās mājas starp Kaķsēkļa dambi un Mazo Vējzaķsalas ielu, paredzēts noteikt jauktu centra apbūvi. Tas nozīmē, ka cilvēki varēs turpināt tur dzīvot, bet jaunu dzīvojamo ēku būvniecība nebūs atļauta. Pēc viņas teiktā, nākamais solis būs domes lēmums, pēc kura lokālplānojums tiks nodots publiskai apspriešanai.

Visu rakstu Eksportosta atgriežas realitātē lasiet 19. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.