gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš.  Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti. 
Tāpat viņš teica, ka korekcijas būvdarbu izpildē noteiktajos termiņos var ieviest laikapstākļi, taču citus būtiskus riskus darbu pabeigšanai noteiktajā laikā Zeltiņš nesaskata.

Zeltiņš sacīja, ka Krievu salas infrastruktūra būšot multifunkcionāla. Proti, Krievu salā būs iespējams pārkraut ne tikai ogles, bet arī, piemēram, konteinerus.

Krievu salas projektā patlaban ir pabeigta gāzes vada un citu pazemes komunikāciju, kā arī laukumu un dzelzceļa izbūve. Piemēram, kompānijas SIA "Strek" teritorijā ir praktiski pabeigta elektroapgādes kabeļu izbūve, savukārt SIA "Riga Coal Terminal" teritorijā aktīvi notiek ūdensapgādes sistēmas būvniecības darbi.

Kravu laukumiem šobrīd tiek izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Objektā stividori turpina tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu, automātisko vagonu apgāšanas sistēmu tehnoloģiju izbūvi, kravu kraušanai stividori uzstādīs mobilās tehnoloģiskās iekārtas. Tāpat notiek darbi pie vēju slāpējoša žoga izbūves. Visus būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām, informēja brīvostas pārstāvji.

Plānots, ka Krievu salas termināļa teritorijā tiks izbūvēts 23 metrus augsts putekļu žogs, kas būs vairāk nekā divu kilometru garumā, stāstīja Zeltiņš. Putekļu žogam būs jāslāpē vējš, neļaujot apkārtējā vidē izplatīties ogļu putekļiem. Vēja žoga izbūvei abu stividoru teritorijās šobrīd notiek tā balstu pamatu pāļu būvniecība.

Kopumā 24 līdz 28 metru dziļumā izbūvēta lielākā daļa no plānotā pāļu būvdarbu apjoma. Lai nodrošinātu optimālāko vēja stipruma samazināšanu žoga iekšpusē un putekļu izplatības ierobežošanu žoga ārpusē, ir izvēlēts žoga sieta materiāls, kas tuvākajā laikā tiks piegādāts Krievu salā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krāvumiem, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē, skaidroja brīvostas pārvaldnieks.

Viņš piebilda, ka stividori patlaban arī veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas.

"Turpināsim rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu mūsu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai, turklāt atbilstu augstākajiem vides prasību standartiem," uzsvēra Zeltiņš.

Iepriekš jau vēstīts, ka projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" attīstāmā daudzfunkcionālā Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve noslēdzās 2015.gada 31.decembrī, kad tas arī tika nodots ekspluatācijā.

Izbūves laikā izveidotas četras dziļūdens piestātnes ar dziļumu 15,5 metri, kā arī izveidota visa nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra. Piestātņu kopējais garums ir 1180 metru.

Pagājušā gada septembrī tika sākti papildu infrastruktūras otrā posma būvdarbi, kuru laikā stividori veic administratīvo un tehnoloģisko ēku izbūvi, kā arī uzstāda specializētās ogļu izkraušanas, smalcināšanas, transportēšanas un kuģos iekraušanas iekārtas, tostarp izbūvē slēgtas tehnoloģiskās ēkas ogļu vagonu atkausēšanai un apgāšanai.

Stividoru teritorijās līdz 2018.gada maija beigām veikti darbi vairāk nekā 50% no kopējā būvdarbu apjoma.

Kopējais Krievu salas projekta "Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu" mērķis ir atbrīvot Rīgas vēsturisko centru no piesārņojošām ostas kravu pārkraušanas operācijām, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu - Krievu salu un vienlaikus nodrošinot Rīgas ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā.

Sākot darbu pie projekta īstenošanas ar Eksportostā strādājošiem stividoriem - SIA "Strek" un SIA "Riga Coal Terminal" -, Rīgas brīvostas pārvalde noslēdza līgumu, kas paredz to darbības - ogļu kravu pārkraušanas operāciju - pārcelšanu no līdzšinējās komercdarbības veikšanas vietas Eksportostā uz Krievu salu.

Projekts ir ticis īstenots laika posmā no 2010. līdz 2015.gada nogalei, kad projekta infrastruktūra nodota ekspluatācijā. Piekļuvei terminālim ir izbūvēti pievedceļi un ielas 5,2 kilometru garumā, kā arī dzelzceļa tīkls 11 kilometru garumā un visa nepieciešamā inženiertehniskā infrastruktūra un komunikācijas.

Plānotā termināļa jauda ir 15-20 miljoni tonnu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 151,8 miljoni eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 123,24 miljoni eiro, bet Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 75,83 miljoni eiro. Īstenojot projekta aktivitātes, ir izdevies panākt desmit miljonu eiro ietaupījumu.

Eiropas Komisija Krievu salas projektu izvērtēs 2019.gada marta beigās, un tad arī būs zināms, vai projekts sasniedzis mērķus un ES līdzfinansējums tiek piešķirts pilnā apjomā.