To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Domnīca šajās sanākšanās apskata aviācijas apakšnozarēm būtiskus jautājumus, lai gala rezultātā izstrādātu Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šodien nozares spēlētāji diskutē par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievietoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, kā arī tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts domnīcas viedokļa darba variantā. Tiek sagaidīts, ka tuvāko gadu laikā galvenais aviācijas kravu pārvadājumu iespējamais dzinējspēks būs mūsu valsts ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums, kas balstīts uz preču ražošanu un eksportu salīdzinoši nelielos apjomos, bet ar augstu pievienoto vērtību.

Pērn Latvijas daļa Baltijas valstu aviācijas kravu pārvadājumu tirgū bija 51% jeb 25,5 tūkst. t. Stabils aviācijas kravu pārvadājumu apjoms Latvijā ir vienīgi kravu pārvadājumi pasažieru reisos, kas gan nav aviokompāniju galvenā saimnieciskā darbība. Lai izmantotu nākotnes aviācijas kravu plūsmu potenciālu, jāapvieno loģistikas uzņēmēju zināšanas un klientu bāzi tālsatiksmes projektu realizēšanā, rosina LAD. Secināts, ka Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei. Patlaban galvenā loma starptautisko kravu loģistikas risinājumu piesaistei un attīstībai ir zemas infrastruktūras izmaksas, augsta pakalpojumu kvalitāte, saprotamas un vienkāršas muitas procedūras, kā arī pievienotās vērtības radīšana.

Dokumentā arī norādīts, ka patlaban Rīgas lidosta nevar konkurēt ar starptautiski atpazīstamiem aviācijas kravu loģistikas centriem Somijā, Vācijā vai Polijā, jo tā neapkalpo transkontinentālos gaisa pārvadājumus, un šādu aviācijas kravu apstrādei Rīgas lidostā nav piemērotas infrastruktūras. Tāpat lidostā strādājošie uzņēmumi ir fragmentēti to sniegtajos nišas pakalpojumos, kas būtiski samazina kravu apgrozījuma izaugsmes iespējas ilgtermiņā. Tikmēr būtiskas izmaiņas lidostas infrastruktūrā ir sagaidāmas pēc 2026. g., kad tiks īstenots Rail Baltica projekts. Līdz tam gan sāks darboties arī jauna DHL noliktava.

Jau vēstīts, ka 2018. g. 10. maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas Foruma ietvaros Latvijas Aviācijas asociācija un Satiksmes ministrija parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbības ietvaros paredzēts izstrādāt Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kā arī aviācijas domnīcas izveidi un darbību, lai, izmantojot nozares speciālistu kompetenci un pieredzi, stratēģiski risinātu nozarei aktuālos jautājumus.