No mazāk nekā 1% līdz desmitajai daļai – tā šajā dekādē pieaugusi Ķīnas valsts uzņēmumu kontrolētā konteinerterminālu kapacitāte Eiropā, vēsta Splash247.com, atsaucoties uz pēdējo EDSO Transporta foruma statistiku. Lielāko lomu šajā ziņā ievākusi Ķīnas valstij piederošā kuģniecība Cosco.

Līdz ar Ķīnas Vienas jostas, viena ceļa iniciatīvu, kas ietver Āziju un Eiropu savienojošus infrastruktūras projektus, lielākais kāpums Eiropas aktīvu iegādē novērots 2017. gadā. Pērn Eiropas konteinerterminālu ar ķīniešu iesaisti skaits pieaudzis no 6,5% līdz 10%. Tai pašā laikā statistikas dati parāda arī to, ka Eiropas un Ķīnas uzņēmumi nebūt nav vienlīdzīgās pozīcijās. Proti, ķīnieši ir varējuši iegādāties kontrolpaketes Eiropas ostu uzņēmumos, bet nevienam Eiropas terminālam nav kontrolpaketes kādā no Ķīnas ostām. Eiropiešu termināli gan nav vienīgie neapmierinātie ar situāciju šajā Āzijas tirgū. Konteinerlīnijas sūkstās, ka Ķīnas kabotāžas noteikumi liedz ārvalstu komersantiem darboties šīs valsts iekšējos maršrutos.

##Miljardi griežas

Savukārt Financial Times pērn vēstīja, ka Pekina tērējusi miljardus, paplašinot ostu tīklu, lai nodrošinātu jūras savienojumus un nostiprinātos kā jūras lielvalsts visā pasaulē. Kaut arī precīzus investīciju apjomus esot grūti aplēst skopās informācijas dēļ, laika periodā no 2010. gada līdz 2015. gadam Ķīnas un Honkongas kompānijas investējušas 45,6 miljardus USD dažādos ostu projektos.

Visu rakstu Ķīnieši iespiežas Eiropas ostu infrastruktūrā lasiet 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.