Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Kāda ir temperatūra aviācijā pasaulē kopumā, kā tā attīstīsies nākotnē? Jo, ja nebūs, kas lido, nevajadzēs arī lidostas.

Ir pesimisti, kas teikuši, ka tehnoloģiju, piemēram, videokonferenču izmantošana mazinās tieksmi lidot. Taču realitātē jūs redzat daudzas inovācijas telekomunikāciju sektorā, bet biznesā jums tāpat nepieciešams tikties aci pret aci. Tāpat daudzās valstīs ir novērojams fenomens, ka, jo lielāki ir jūsu ienākumi, jo lielāka ir jūsu tieksme lidot. Cilvēki vēlas iepazīt citas vietas pasaulē, doties tūrisma ceļojumos. Tādēļ esmu optimistisks par ilgtermiņa izaugsmi aviācijā, un tā aizvien būs cieši saistīta ar IKP pieaugumu nākamajos 10 gados, tāpat kā tas ir bijis pēdējos 20‒30 gados. Citiem vārdiem, kāpums aviācijā būs lielāks tajās valstīs, kur tiek sagaidīts lielāks IKP pieaugums.

Kā normatīvie akti, tostarp valsts atbalsta jomā, ietekmē lidostu attīstību ES, kā arī konkurenci ar citu valstu lidostām?

No vienas puses, aviopārvadājumi ir neliela peļņas procenta bizness. Mazu aviolīniju tikpat kā vairs nav, ir tikai lielākas grupas. Konsolidācija iet plašumā, jo tikai tā kompānijas var būt ilgtspējīgas. Līdz ar to mazākas kompānijas Austrumeiropā apvienosies tāpat kā Rietumeiropā. Tādējādi zemais peļņas procents un apjoma radīti ietaupījumi padara konsolidāciju par galveno dzinuli aviācijas biznesā. Tas ir vienīgais veids, kā lidsabiedrības var būt rentablas izaugsmes laikā.

Visu rakstu lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.