Par 6,5% līdz 64,2 milj. t pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājušies Latvijas trīs lielākajās ostās apkalpoto kravu apjomi. 

Šogad šāda izaugsme gan vairs netiek plānota, liecina ostu pārstāvju teiktais Dienas Biznesam. Vislielāko kāpumu pērn piedzīvojusi mazākā no lielajām Kurzemes ostām, proti, Liepāja, kur +14,4% līdz 7,5 milj. t, sasniedzot vēsturisko rekordu. Otrajā vietā galvaspilsētas osta, kravu apjomiem Rīgā augot par 8,2% līdz 36,4 milj. t. Kaut arī niecīga, bet tomēr izaugsme arī Ventspilī, kur +1% līdz 20,3%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Necerēti labos rezultātus pamatā nodrošināja pieaugums ogļu segmentā gada otrajā pusē un it īpaši tā nogalē, kopumā dodot +20,8% līdz 14,2 milj. t, norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Edgars Sūna. Tāpat vērojams stabils kāpums konteineru segmentā, kur +6,6% līdz 4,9 milj. t, bet TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents) izteiksmē +5,2% līdz 469,3 tūkst. TEU vienību. Statistikas dati arī liecina, ka milzīgs kāpums bijis kokmateriālu segmentā, kur +68,4% līdz 2,7 milj. t, bet liels kritums naftas produktu segmentā, kur -27,6% līdz 4,1 milj. t. Tāpat nepatīkams samazinājums minerālmēslu kravām, kur -14,2% līdz 2,1 milj. t. Vaicāts par šī gada prognozēm, E. Sūna atzīmē, ka kravu apjomi 2019. gadā tiek lēsti 2018. gada līmenī, proti, virs 35 milj. t. Pēc viņa teiktā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad neplāno nekādas izmaiņas ostu maksās, taču saistībā ar to strādā pie jauna dokumenta, kas varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Sakarā ar vagonu izkraušanas sistēmu maiņu Ustjlugā ogles tika nosūtītas Baltijas valstu, tostarp Latvijas, ostu virzienā, izaugsmes iemeslu atgādina Rīgas brīvostā strādājošā ogļu termināļa Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Pēc viņa teiktā, arī turpmāk mūsu ostas tiks saglabātas kā rezerves variants, ja Krievija īstenos plānu par 50% palielināt ogļu ieguvi. Līdz ar to ir skaidrs, ka zināmi ogļu kravu apjomi Latvijas virzienā plūdīs, jo kaimiņvalsts stividoru jaudas netiks šim apjoma kāpumam līdzi. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka Rīgas termināļi pārslogoti netiks. «Šogad ceram saglabāt pērnā gada apjomu,» par uzņēmuma plāniem saka V. Makarovs. Pēc viņa teiktā, ja tika iegūtas nepieciešamās atļaujas no muitas, tad jau nākamnedēļ kompānija varētu sākt testēt vilcienu nosūtīšanu un izkraušanu jaunajā Krievu salas terminālī Daugavas kreisajā krastā.

Pārsist pērnā gada rekordu 2019. gadā, ņemot vērā tirgus konjunktūru, īsti neplāno arī Liepājā. Pagājušā gada lielos plusus galvenokārt nodrošināja labības un tās produktu segments, kur +20,9% līdz trīs milj. t, kā arī antracīts, kur +22,6% līdz 1,5 milj. t.

Visu rakstu Šogad kāpumu negaida lasiet piektdienas, 11.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.