Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

«Šī vizīte gan no latviešu, gan baltkrievu puses bija ļoti pragmatiska. Raugoties no mūsu pozīcijām, bija divi svarīgi jautājumi - atomelektrostacija un tranzīts, un sarunas koncentrējās ap šiem jautājumiem,» norādījis Jonavičs.

«Latvieši ir ieinteresēti, lai baltkrievi tranzītu virzītu caur viņu ostām, un tā ir tieša konkurence ar Klaipēdas ostu. Runājot tieši ar Lukašenko, ir iespēja kaut ko panākt, jo zināms, ka viņam ļoti patīk tiešas vienošanās,» piebildis politologs.

«Latvieši attiecībā uz atomelektrostaciju ietur citādu nostāju nekā mēs, un Lukašenko viņus par to atklāti uzslavē. Parakstīts pat līgums par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu,» viņš atzīmējis.

Pēc Jonaviča teiktā, Klaipēdas ostai no Baltkrievijas viedokļa ir objektīvas priekšrocības, taču Latvija var izmantot spriedzi Minskas un Viļņas attiecībās, risinot sarunas par jaunām kravu plūsmām, īpaši gadījumā, ja pieaugs Ķīnas investīcijas Baltkrievijā.

«Latviešiem [ar baltkrieviem] ir dialogs un līdz ar to ir arī iespējas kaut ko mainīt. Ir pilnīgi skaidrs, ka Lietuvas attieksme pret Astravjecu Baltkrievijā izraisījusi nopietnu neapmierinātību. No vienas puses, Klaipēda ir tuvāk, ir attīstījušies spēcīgi kontakti, kravas ceļo sen - un ceļo labi. Acīmredzot varētu runāt par to, ka jaunu kravu plūsmu parādīšanās gadījumā baltkrievi varētu apsvērt iespēju tās drīzāk novirzīt caur Latviju,» norādījis politologs.