Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Eiropas prioritāte

«Rail Baltica projekts ir Eiropas Savienības prioritāte, un mēs jau šobrīd tērējam naudu. Nav pamata uzskatīt, ka būs jelkādi šķēršļi finansējuma saņemšanai, jo Baltijas koridora nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem Eiropas projektiem,» ekspresintervijā Dienas Biznesam uzsvēra Eiropas Komisijas Baltijas TEN-T koridora ģenerāldirektorāta mobilitātes un transporta jomā Eiropas koordinatore Katerīna Trautmane (Catherine Trautman).

Viņas uzstāšanās konferencē sākās ar nelielu atskatu vēsturē. Tā jēga bija parādīt, ka dzelzceļa noriets, kas notika XX gadsimta otrajā pusē, ir beidzies un šobrīd dzelzceļš ir viena no aktualitātēm. Proti, dzelzceļš ir veids, kā risināt CO2 emisiju jautājumu katrā no dalībvalstīm, būtiski ietekmēt mobilitāti reģionos un atslogot pilsētu transporta infrastruktūru. «Ceļi un ielas kļūst aizvien pilnāki. Automašīnu sastrēgumi ir ikdiena. Šodienas Eiropas Savienības transporta izmaksas ir aptuveni 7% no 28 valstu kopējā iekšzemes kopprodukta. Te ir skaidri izmērāmas CO2 emisijas un ietekme uz vidi, kā arī redzams efekts no dzelzceļa risinājumiem. Rail Baltica koridors savienos Rietumus un Austrumus, un tas būs ne tikai ieguvums vides jomā. Tas ir skaidrs ekonomisks ieguvums visām Eiropas Savienības valstīm. Šo divu iemeslu dēļ dzelzceļš un tostarp Baltijas koridors būs Eiropas Savienības budžeta augstākā prioritāte,» teica K. Trautmane, uzsverot, ka Rail Baltica pabeigšana izraisīs pamatīgu ES IKP pieaugumu.

«Rail Baltica ir atslēgas elements gan Baltijai, gan Eiropai kopumā. Šis posms vienos visus,» uzsvēra K. Trautmane.

Trešais būtiskais ieguvums no Rail Baltica būs tieši trīs Baltijas valstu iedzīvotājiem, jo ātrgaitas dzelzceļš ļaus sasniegt kaimiņu galvaspilsētu aptuveni divu stundu laikā. Tiek paredzēts, ka palielināsies dzelzceļa pasažieru pārvadājumi un kopumā Baltijas valstīs tiks ietaupīti pieci miljoni cilvēkstundu gadā, ko citādi ļaudis pavadītu, sēžot pie automašīnu stūres, braucot no vienas galvaspilsētas uz otru pa autostrādēm.

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstījis Rail Baltica prezentācijas par konkrētām izmaksām un termiņiem. Arī konferencē Rail Baltica valdes priekšsēdētājs Timo Rīhimeki uzskaitīja jaunā dzelzceļa būvniecības plānus, nākotnes iespējas, kā arī to, ka projektā iesaistās Polija un Somija, tostarp to, ka Polijas dzelzceļam izdalīti 800 miljoni eiro sava posma modernizēšanai, kas nozīmē, ka ātrgaitas dzelzceļš Rail Baltica savienos ar Berlīni un tālāk jau ar visām Eiropas galvaspilsētām.


Visu rakstu lasiet 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.