Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19 noraujot stopkrānu ierastajai ceļošanai, daudzas šādas kompānijas, lai izdzīvotu, prasījušas valdības palīdzību. 

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss DB, runājot par nākotni, gan sola, ka viņa stūrētais uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Fragments no intervijas

Kā redzat airBaltic izeju no krīzes? 

Mēs tam esam ļoti labi pozicionēti, jo mēs jau krīzes sākumā izdarījām mājasdarbu, padarot aviosabiedrību būtiski mazāku un koncentrējoties tikai uz vienu lidmašīnas tipu – Airbus A220. Tās ir ekonomiskas, mazas un modernas. airBaltic ir jaunākā lidmašīnu flote Eiropā, un līdz gada beigām saņemsim vēl septiņas šādas lidmašīnas. Mums ir maza komanda – vien 1000 cilvēku. Tomēr gatavojamies cilvēkus darbā pieņemt atpakaļ, sākot no maija. Līdz ar to mēs esam gatavi atgriezties. Mūsu mērķis 2025. gadā ir sasniegt viena miljarda eiro apgrozījumu. Šajā posmā mēs, lūkojoties uz nākotnes attīstību, iesim arī uz biržu. Vadītājam nav jāskatās tikai uz to, kur esi pašlaik. Ir jāskatās uz to vietu, kur gribi nonākt. Pērkot lidmašīnas par vairākiem miljardiem dolāru, nevar fokusēties vien uz 12 mēnešiem. Mūsu plāns jau 2012. gadā bija nomainīt floti un pasūtīt lidmašīnas, kuras mēs sākām saņemt 2016. gadā. Ja es tagad saku, ka mums ir četri gadi, lai sasniegtu šo jauno mērķi, tad pēc četriem gadiem mēs skatīsimies atpakaļ un teiksim – bija grūts laiks, bet mēs to pārdzīvojām ļoti veiksmīgi. 

Nu, cerēsim. Par valdības atbalstu šajā krīzē. Vai ar piešķirto būs pietiekami? 

Kapitālu airBaltic saņēma tāpēc, ka Eiropas Komisija redzēja mūsu iesniegto plānu, kur bija parādīts, kā kompānija atgriezīsies pie peļņas. Tas, kas bieži netiek saprasts, ir, ka aviosabiedrība 2019. gadā strādāja ar 124 miljonu eiro pozitīvu EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem). airBaltic bija gatava iet uz biržu, jo tas bija veiksmes stāsts. Tā iepriekšējo 10 gadu laikā ir uzbūvēta par vienu no labākajām Eiropas aviosabiedrībām. Tad atnāca Covid krīze, kurai nebija nekāda sakara ar pašu aviosabiedrību. Līdzīgi bija arī pārējās Eiropas valstīs – ja aviosabiedrībām bija labas perspektīvas, tad tika atļauts tajās ielikt miljardus, lai saglabātu gaisa satiksmes sistēmu. Arī Latvijas gadījumā valsts lēma saglabāt savu gaisa satiksmes sistēmu. Vai ar šo naudu bijis pietiekami? Ar to pilnībā bija pietiekami, krīzei sākoties. Tomēr neviens pagājušā gada martā nevarēja paredzēt, ka šī krīze būs tik ilga. Šobrīd mums ir budžets, kuram sekojam. Ja šogad būsim veiksmīgi un vakcinēšanās tempi augs, tad papildu palīdzību nevajadzēs. Mēs to varēsim nolemt visai drīz – vasaras sākumā, jo tad redzēsim, kāda ir rezervācija uz šo periodu.

Kā vērtējat pats savu darbu? 

Ļoti labi! Esmu krīzes menedžeris. Kad atnācu uz šejieni, es aviosabiedrību ievedu atpakaļ peļņā. Esmu radījis globālu zīmolu un pieņēmis stratēģiskus lēmumus, kuriem būs ilgtermiņa ietekme. Manam un manas airBaltic komandas darbam piešķirti dažādi apbalvojumi – no Jaunzēlandes līdz Ņujorkai. Es esmu ļoti apmierināts ar savu pozīciju un darbu.

Visu interviju lasiet 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!