Kopš darbības uzsākšanas 2008.g. kompānija izvedusi ap 50 tūkst. kravu. Viņam nav akadēmiskās izglītības loģistikas jomā, bet viņa dzīvesbiedrei un uzņēmuma valdes loceklei Aijai Bērziņai ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā.

Fragments no intervijas

Ar ko īsti Vervo nodarbojas?
Veicam pilno un salikto kravu pāvadājumus. Mums pašiem gan nepieder neviena transporta vienība, bet visu sasniedzam, izmantojot Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, arī Vācijas un Dānijas transporta uzņēmumu ārpakalpojumus.

Kas un kāpēc kompāniju dibināja? Krīzes laiks 2008.gads, kad visas nepatikšanas tikai sākās, šķiet galīgi nepareizs brīdis tādam lēmumam.
Pēc atgriešanās no Anglijas 2006.g. biju gadu nostrādājis loģistikā, sapratu, kā tas darbojas. Tad dažus mēnešus nostrādāju pie kāda itāļa, kurš Latvijā gribēja sniegt loģistikas pakalpojumus. Es šo projektu īstenoju, bet viņš pateica, ka viņam Latvijas tirgus liekas pārāk briesmīgs nemaksātāju dēļ. Tajā brīdī paliku ar pieredzi, kā uztaisīt uzņēmumu, un ar lielu vēlmi to paveikt. To arī izdarīju. Sākums bija ļoti interesants – Ziepniekkalna dzīvoklī, kur vienā istabā ar dzīvesbiedri strādājām, otrā gulējām. Es esmu ideju ģenerators, runāju ar cilvēkiem, bet viņa sakārto visas finanšu plūsmas un grāmatvedību.

No kurienes ideja darboties loģistikā, nevis kādā citā jomā?
Vēlme kaut radīt un sasniegt man radās Anglijā, strādājot par viesmīli. Man pat ir doma kādreiz uzrakstīt grāmatu No viesmīļa par miljonāru. Tā arī tas viss notika. Tur bija brutāls darbs, strādājot pa 12‒14 stundām. Protams, radās vēlme kaut ko pašam darīt. Atskatoties atpakaļ, ‒ ja tobrīd būtu sācis strādāt, piemēram, autoservisā, tad tagad man būtu savs autoserviss, jo ambīcijas kaut ko sasniegt bija milzīgas. Taču, pateicoties brālēnam, sāku strādāt kādā loģistikas kompānijā, parādīju labus rezultātus. Sākumposmā ieguldīju milzīgu apjomu darba stundu – no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā, lai dabūtu ieskrējienu.

Ņemot vērā lielo konkurenci, vai šajā jomā var kaut ko sasniegt, saglabājot godīgumu, negūstot panākumus uz citu rēķina?
Kad 2008.g. apkārt viss juka un bruka, ienācu šajā biznesā ar krīzes domāšanu. Agrāk transporta loģistikas jomā bija teiciens: bez 100 eiro nekustēšos. Proti, ja uz vienu darījumu nevar nopelnīt 100 eiro, es ar to nenodarbošos. Es ienācu ar pavisam citu redzējumu – man pietiek ar 30‒40 eiro. Labāk izvedīšu trīs kravas par 30 eiro, strādāšu uz apjomu. Tas joprojām ir palicis tāds kā Vervo pamats: pelnām uz apjomu. Attiecībā uz biznesa vidi – Latvija ir tik liela, cik nu tā ir, taču mums ir paveicies, ka ir arī klienti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas, Dānijas. Nav vairs tā, ka dzīvojam tikai no Latvijas tirgus. Klientu pārdale ir bijusi vienmēr, taču esam centušies savu vietu izcīnīt godīgā konkurencē. Mūsu pluss gan ir ļoti labs mārketings, kā rezultātā iegūstam ļoti daudz klientu. Ierakstot Google vārdus kravu pārvadājumi, pirmajā trijniekā vienmēr būs Vervo. Tāpat esam aktīvi sociālajos tīklos, tostarp Facebook, Instagram, Draugiem.lv.

Kā šajos gados mainījies kompānijas apgrozījums?
Sākām 2008.g. augustā, pirmajā gadā apgrozījums bija ap 100 tūkst. eiro, bet pērn tas bija ap pieciem milj. eiro.

Peļņa paliek?
Peļņas procents ir ļoti mazs, ap 3‒4%. Piemēram, ja paņemam mašīnu un atrodam tai kravu uz Itāliju un kravu atpakaļ, tad kopējā pārvadājumu cena ir ap 5000 eiro, bet mūsu peļņa no šī darījuma 100‒200 eiro.

Kādu apgrozījumu prognozējat šogad, kādi ir mērķi?
Vārds mērķis labi raksturo Vervo. Pats esmu t. s. mērķu cilvēks. Katru gadu sev uzlieku personīgos mērķus. Cieši sadarbojos ar apmācību un biznesa konsultāciju uzņēmumu WIN partners un Valteru Gražuli, arī viss uzņēmums ir bijis pie viņa mācīties. Šogad Vervo ir uzlikts mērķis sasniegt septiņu milj. eiro apgrozījumu.

Uz ko tas pamatojas?
Mūsu darbības modelis Latvijā ir pavisam vienkāršs. Mums ir 10 komandas, kas sastāv no menedžera un asistenta, kur pirmais runā ar klientu un transporta kompāniju, vienojoties par cenām, piegādes laikiem, bet asistents raksta rēķinus, sagatavo pasūtījumus, sazinās ar nosūtītāju un saņēmēju pēc darījuma noslēgšanas. Šobrīd ceļam esošo menedžeru kvalifikāciju, sūtām viņus arī uz muitas brokeru kursiem, jo katrs no viņiem ir kā universālais kareivis. Viņam ir jāparzina viss – avio, jūras, dzelzceļa, auto pārvadājumi, muita ‒ tādā līmenī, lai spētu klientam izskaidrot, piemēram, pārvadājumiem nepieciešamo dokumentu paketi uz kādu citu valsti, nekā klients ir sūtījis kravas līdz šim. Man ir menedžeris, kas šeit ir nostrādājis jau astoņus gadus, proti, Vita Suharevska, kas ir komandas pamats. Ja tomēr nevaram kādā jautājumā sniegt izsmeļošas atbildes, uzreiz prasām sadarbības partneriem, piemēram, muitošanas jomā.
Atgriežoties pie tā, kā šogad palielināsim apgrozījumu, viens ir jau minētā kvalifikācijas celšana, tostarp pārdošanas jomā. Reizēm saku, ka mums ir nevis loģistikas speciālisti, bet pārdevēji ar ievirzi loģistikā, jo labs pārdevējs var pārdot jebko, ja vien kaut mazliet pārzina šo produktu.

Var iznākt, ka vienreiz pārdosi, klientam nepatiks, un pazaudēsi klientu.
Jā, protams. Taču mēs pārdodam ārpakalpojumu, speciālistus. Tāpēc arī varam augt un attīstīties. Interesanti, ka pirms gadiem pieciem autotransporta kompānijas sevi nemācēja pārdot, bet tagad vairākas to dara labi, piemēram, Kurbads, kam ir attīstīts mārketings. Tātad visus menedžerus ņemam pamatā bez pieredzes un paši viņus apmācām.

Visu rakstu No viesmīļa par miljonāru lasiet otrdienas, 19.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.