Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas. 

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Izpildīs solīto

Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta deklarācijā ir rakstīts, ka valdība Lielo ostu darbībā piemēros OECD Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus - palielinās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinās efektīvu resursu izmantošanu. Deklarācijā par lielajām ostām ietvertas arī tādas darbības kā "izvērtēsim", "reformēsim," kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Faktiski, ja valdība  nobalsos par Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts pārziņā, tā būs izpildījusi deklarācijā rakstīto. Tiesa ar nelielu izņēmumu - neskarot Liepāju.

Pašlaik  visās trīs lielajās Latvijas ostās nevar tikt pieņemts neviens lēmums, kuram nepiekrīt valsts vai pašvaldība. Šis  modelis tika izveidots 1994. gadā,  kad ostu pārvaldē darbojas četru  ministru (finanšu, satiksmes, ekonomikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības) pilnvarotās uzticības personas, kam pretī ir četras, vietējās pašvaldības ieceltas personas. 

Iegūs konkurenti  Klaipēdā

"Vienā vārdā "bezpriģels"" - tā situāciju raksturo Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs  Vjačeslavs Dombrovskis. Viņaprāt, pēc ostu pārņemšanas, to vadībā ieliks savus cilvēkus. "Pēc tam arī redzēsim, kas notiks ar tranzītu, un šis jautājums ir jāuzdod tiem, kas strādā starptautisko kravu pārvadājumu biznesā. Tā kā Latvija ir teju vai "ielikta", tā dēvētajā, pelēkajā sarakstā, tad tagad Latvijas ostu "ievieto"  īpatnējā sarakstā, faktiski par Latvijas valsti izveidojot  savdabīgu tēlu, kas starptautiskajiem kravu pārvadātājiem var likt turēties pa gabalu. Tās ir labas ziņas Lietuvai -- Klaipēdas ostai," tā V. Dombrovskis.

Trieciens nozarei

Pašlaik nav īsti skaidras rīcības sekas. Proti, ja valdība nedara neko, tad ir bažas, ka Ventspils osta nebūs spējīga darboties. Savukārt, ja notiek tās pārņemšana, tad iespējamā ostu pārvaldības modeļa maiņa nemaina pārkraujamo kravu apmēru, kas ir atkarīgs no privāto termināļu darba ar kravu īpašniekiem, un tas neko nemaina transporta koridora izmaksās.  Ir bažas par to, ka šī situācija dos pamatīgu triecienu tranzītbiznesam, kurš izvēlēsies citus, drošākus tranzīta koridorus un no nozares kādreizējās varenības būs palikusi vien ēna.

Ārkārtas situācija

"Jebkuras aizķeršanās Latvijas ostās var apdraudēt to darbību, turklāt šādu situāciju izmantos kaimiņi no Klaipēdas," secina bijušais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Uldis Augulis. Viņš atturas prognozēt, kādu lēmumu varētu pieņemt valdība, taču, visdrīzāk, tas varētu būt vienas vai divu valsts kapitālsabiedrību izveide, kas pārņemtu Rīgas un Ventspils ostas. «Bet jautājums, vai šis solis paglābj Ventspils brīvostu, kura ir attiecīgajā sankciju sarakstā, jo visa tās darbība faktiski ir apturēta un jautājums ir, cik ātrā laikā mainīs likumus un vadību, kura var ietekmēt ostas darbību. Visi, kas strādā ostā, var smagi ciest, tāpēc primārais uzdevums būtu izvilkt Ventspils brīvostu  no sankciju saraksta," uzskata U. Augulis. Viņaprāt, kravu īpašnieki vēros, kas notiek Rīgas un Ventspils ostās un arī pieņems attiecīgus lēmumus. "Situācija ir ļoti sarežģīta un valdībai  jāstrādā, lai no tās iespējami ātrāk un "sausākām kājām" izkļūtu," tā U. Augulis.

Nav iemesla mainīt sistēmu

Bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, tagadējais Eiropas parlamenta deputāts Andris Ameriks uzskata - pat ja ir kāda ārkārtas situācija Ventspilī un tāpēc jāpieņem kādi ārkārtēji mēri, tad tas nav iemesls, lai kardināli mainītu sistēmu, kāda ilgus gadus izveidojusies Rīgas brīvostā, kurā bija līdzsvars starp valsti un pašvaldību. A.Ameriks atgādina, ka ostas  ir pašvaldības teritorijas daļa un daudzas  lietas notiek, sadarbojoties pašvaldībai un valstij. "Nekad nav bijis iemesla apšaubīt dažādo viedokļu esamību Rīgas ostā, jo pēdējos gadus valsts un pašvaldību balsojumi ir bijuši vienādi," tā A. Ameriks.  Arī viņš atturas prognozēt, kāda varētu attīstīties situācija ar kravām. «Svarīgs jautājums pie iespējamām pārmaiņām ir par brīvās ekonomiskās zonas statusu, jo tas skar arī starptautiskus juridiskus aspektus,» norāda A. Ameriks, piebilstot - ja Saeimā ir vairākums, tad tas var lemt par jebko. 

Jau vēstīts, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas nosaka, ka 30 dienu laikā ir jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajiem - Lembergu, Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.