Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

IT ieņem aizvien lielāku lomu, tādēļ SM uzlabo uzņēmuma iekšējās sistēmas, lai tās būtu savienotas, lai ikviena iekārta nākotnē būtu pievienota internetam. Tādējādi tiek iegūta informācija, vai iekārtas pienācīgi darbojas, tiek konstatēti to uzvedības modeļi, kā arī, izmantojot iegūto informāciju, iespējams paredzēt, kad šīs iekārtas vai detaļas salūzīs – pēc dažām dienām vai dažiem tūkstošiem kilometru. Tas ļauj veikt apkopi, pirms kaut kas ir salūzis. Iekārtu iziešana no ierindas kaitē SM klientiem visvairāk, jo ir jāpārplāno vilcienu kustība, skaidro S. Nilsens.

Uzņēmums arī strādā pie tā, lai izveidotu savām iekārtām digitālos dvīņus. Piemēram, vilcienam ir pilnībā datorizēta kopija, un reāla vilciena datus var ievadīt šajā modelī, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus. Pēc tam, kad jaunievedumi pārbaudīti digitālajā pasaulē, tos var ieviest dzīvē.

Tāpat var izmantot lielos datus, lai analizētu jaunus scenārijus sarežģītu tīklu darbībai. Ja ir kādi dzelzceļa tīkla darbības traucējumi vai salūst vilciens, jāveic pārplānošana, kam nepieciešami lielie dati, jaudīgi datori. Ar to palīdzību operatoram tiek piedāvāti dažādi darbības scenāriji, kuru ietekme uz uzņēmuma darbību un pasažieriem izvērtēta. Tas ļauj infrastruktūras pārvaldītājiem un satiksmes operatoriem uzlabot pakalpojumu kvalitāti, kā rezultātā iespējams palielināt sabiedriskā transporta izmantotāju skaitu.

Iepriekš Siemens ir īstenojis projektus Latvijā arī dzelzceļa jomā, piemēram, Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna projektu (MSR32 vadības sistēma). Patlaban interesants projekts ir Rail Baltica, atzīmē S. Nilsens. 

Visu rakstu Investīcijas infrastruktūrā atmaksājas lasiet trešdienas, 9.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!