Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus. 

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Viņš uzskata, ka Latvijā īstenotais ostu pārvaldības modelis, kur bija dalīta atbildība starp pašvaldību un valsti, darbojies labi. Gadījumā, ja ostas lēmumi valstij nebija pieņemami, tā varēja iebilst, taču praktiski šādu iebildumu no valsts puses neesot bijis. Tāpat arī pašvaldības pārstāvjiem bija tiesības iebilst. Sarmulis uzsver, ka Ventspils brīvostas darbība ir unikāla - ir uzbūvēti seši jauni termināli, uzbūvētas deviņas rūpnīcas, vēl trīs tiek būvētas. Ne Tallinā, ne Klaipēdā nekā tāda neesot. 

"Tolaik, kad rakstīja Ostu likumu, bija ļoti nopietna diskusija par ostu pārvaldības modeli. Tolaik vienojās, ka gan valstij, gan pašvaldībai osta ir jāatbalsta. Un Eiropā to saprot," pauda Ventspils brīvostas pārvaldnieks. Sarmulis norādīja, ka praktiski Eiropā visas ostas pārvalda pašvaldības, izņemot Tallinas, Klaipēdas un, iespējams, vēl arī Gdaņsku. Lielajā Roterdamas ostā valstij pieder 30%, jo no valsts budžeta tika piešķirts finansējums viena rajona attīstīšanai. 

"Ostā esmu strādājis daudzus gadus, bet tādu konfliktu kā patlaban es vēl nekad neesmu piedzīvojis," atzina Sermulis. 

Kā ziņots, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vērtējot aktuālo situāciju Ventspils brīvostā, norādīja, ka visi Ventspils brīvostas konti ir slēgti, vienlaikus saimnieciskā darbība ostā turpinās - kravas tiek vestas, kuģi ienāk un iziet no ostas. Tomēr Linkaits pauda bažas par to, kā tiks nodrošināta ostas saimnieciskā darbība līdz brīdim, kad Ventspils brīvostas darbība tiks pilnībā atjaunota. 

"Ceru, ka izdosies atrast pareizu risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk visas brīvostā strādājošās juridiskās personas gūtu sirdsmieru," piebilda satiksmes ministrs. 

Jau ziņots, ka Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. 

Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji. Satiksmes ministrijā skaidroja, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību. Valdības pārstāvji pauda cerību, ka Saeima minētos likuma grozījumus varētu skatīt ceturtdien, 12.decembrī. 

Par Ventspils un Rīgas ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā ministri vienojās otrdien, 10.decembrī, konceptuāli atbalstot Linkaita priekšlikumu, kas tika sagatavots pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.