Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Viļņā 2018.gadā plānots izbūvēt veloceliņus 30 kilometru kopgarumā - gandrīz trīsreiz vairāk nekā pērn, pakāpeniski veidojot ērtu celiņu tīklu.

Līdztekus vairākiem jauniem veloceliņiem dažādos pilsētas rajonos iecerēts sākt veidot jaunu celiņu gar Neres krastu, savest kārtībā celiņu gar Viļņas upi, atjaunot segumu celiņam uz Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotāju iecienīto atpūtas vietu pie Zaļajiem ezeriem. Viļņā plānots izvietot arī aptuveni pusotru tūkstoti velosipēdu statīvu - ne tikai centrā, bet arī nomalēs, īpaši pie skolām.

Veloinfrastruktūras uzlabošanai Viļņa 2018.gadā paredzējusi aptuveni piecus miljonus eiro.

Pašapkalpošanās velonomas sistēma "CycloCity" šopavasar sāks darboties tikai 16.aprīlī - pāris nedēļas vēlāk nekā parasti, jo dziļā sasaluma dēļ nebija iespējams agrāk samontēt visas vajadzīgās iekārtas. Sistēma darbosies līdz oktobra nogalei.

Kauņas un Klaipēdas riteņbraucējiem uz velonomas sezonas sākumu vēl nāksies pagaidīt saistībā ar sistēmas atjaunošanas darbiem. Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis kompānijas City Bee direktors Luks Īla, pakalpojums tiks būtiski uzlabots, plānojot sistēmā ieviest jaunu, ērtu atslēgu ar GSM moduli.

Kauņa jau pērnvasar paziņoja, ka centīsies pielāgot pilsētu velobraucēju vajadzībām, lai pēc iespējas vairāk cilvēku ikdienā izvēlētos pārvietoties ar divriteni. Pilsētas centra ielās jau iezīmētas zaļās joslas riteņbraucējiem. Līdz siltās sezonas sākumam ierīkoti aptuveni 500 statīvi, bet paredzēts, ka to skaits nākotnē divkāršosies.

Veloinfrastruktūras attīstīšanas izdevumiem pilsētā tiks atvēlēti aptuveni 6,5 miljoni eiro, vēl 180 000 eiro šim nolūkam paredzēti no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Klaipēdā iecerēts izbūvēt jaunu veloceliņa posmu, kas savienotu pilsētas dienviddaļā jau esošo celiņu ar vecpilsētu. Tādējādi izveidotos garš veloceliņš, pa kuru no Klaipēdas dienvidiem varētu nokļūt gandrīz līdz pašai pilsētas ziemeļdaļai, pastāstījis pašvaldības administrācijas direktors Sauļus Budins. Plānots izbūvēt no jauna vai pabeigt vēl vairākus veloceliņu posmus un pārskatīt arī esošos celiņus Smiltīnē - pilsētas Kuršu kāpu daļā, cita starpā sakārtojot celiņu no vecās prāmju pārceltuves līdz pludmalei. Kopējā līdzekļu summa šiem darbiem varētu sasniegt aptuveni miljonu eiro.