Plāna īstenošanu pārraudzīs izglītības un zinātnes ministre Anja Karličeka un lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere. Līdz 2024.gadam plāna ietvaros paredzēts īstenot vairāk nekā 1000 projektus. 

No visa finansējuma 2,5 miljardus eiro saņems lauksaimniecības projekti, bet nedaudz vairāk kā miljards eiro piešķirts izpētei. 

"Atjaunīgos resursus var attīstīt visās malās, mūsu pļavās, laukos un mežos, savukārt lielu daļu fosilo izejvielu mums ir jāimportē," žurnālistiem sacīja Kleknere. 

Termins bioekonomika tiek lietots attiecībā uz augu, mikroorganismu vai sēnīšu izmantojumu ķīmisko produktu, medikamentu un citu patēriņa preču materiālu izgatavošanā fosilo krājumu, piemēram, gāzes un naftas, vietā. 

Ministri norādīja uz dažādiem bioekonomikas produktu piemēriem, tostarp no pienenēm ražotām automašīnu riepām, lina kā alternatīvas oglekļa šķiedrai izmantošanu automašīnu durvju izgatavošanā, zirnekļa zīda sporta kurpēm un vieglām koka riteņbraukšanas aizsargcepurēm. 

"Ilgtspējīgi bioprodukti ilgtermiņā būs ekonomiski konkurētspējīgi," uzsvēra lauksaimniecības ministre, norādot uz plānoto ogļskābas gāzes izmešu nodevas pieaugumu, kas paredzēts Vācijas jaunākajos plānos klimata aizsardzībai. 

Kleknere aicināja izvairīties no bioekonomikas un tradicionālās lauksaimniecības pretnostatīšanas, brīdinot, ka "pieaugošajam pieprasījumam pēc atjaunīgajiem izejmateriāliem nevajadzētu apdraudēt pārtikas drošumu".