Tādu skatījumu konferencē «Zeme un cilvēks – līdzsvarotā mijiedarbībā» pauda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa uzskata, ka atslēga veiksmīgiem risinājumiem ir meklējama sadarbībā, kompromisos un iespējās, nevis aizliegumos. Sabiedrībā nav vienprātības un notiek karstas diskusijas par to, cik daudz teritorijas tad būtu jāaizsargā. Daļa uzskata, ka jau pašreizējais apmērs ir pietiekami liels mazajai Latvijai, citi - tieši pretēji. Pērn ir uzsākts ES nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas jeb, tautas valodā runājot, dabas skaitīšanas projekts. Tajā ietverti vairāki pasākumi: Eiropas nozīmes biotopu inventarizācija, sugu aizsardzības plānu izstrāde, esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde. Šim projektam, kas tiek veikts ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu, vajadzētu atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Lai arī dabas vērtību saglabāšana nākamajām paaudzēm ir svarīgs uzdevums, tomēr ir jāsaprot, ka vienlaikus daba nevar pastāvēt tikai aizsargājamās teritorijās.

Pēc G. Strodes sacītā, nevajadzētu ieciklēties uz kādu dabas teritoriju, kura ir neaizskarama, tēlaini izsakoties, «ielikta stikla burkā» un pieejama tikai zinātniekiem. Cilvēki un dabas aizsargājamā teritorija var pastāvēt līdztekus. Šim modelim gan ir vajadzīga plānošana. G. Strode atzīst, ka arī pašvaldības arvien vairāk iesaistās aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā un saskata tajās potenciālu. Piemēram, Daugavpils reģions aktīvi cenšas izmantot ES struktūrfondu projektu iespējas infrastruktūrai, kas vērsti uz tūristu piesaisti.

Visu rakstu Aizsargājamās teritorijas var dot pienesumu tautsaimniecībai lasiet otrdienas, 23. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.