Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Parakstot memorandu, visas puses vienojās par galvenajām prioritātēm šajā jomā: pirmkārt, nepieciešama būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošana, tostarp arī komersantu nelegālo darbību aktīvāka kontrole un ierobežošana; otrkārt, nepieciešama precīzāka un apņēmīgāka rīcība pārejai uz aprites ekonomiku; treškārt, nepieciešams aktīvāks darbs pie inovatīviem risinājumiem būvniecības atkritumu efektīvākai pārstrādei būvniecībā izmantojamos materiālos; ceturtkārt, nepieciešams aktīvāks izglītojošais darbs, veidojot sabiedrības izpratni par būvniecības atkritumiem un to pareizu un atbilstošu apsaimniekošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norāda: "Šodien parakstītais memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un celtniecības atkritumu segmentā ir viens no jau īstenotajiem soļiem jaunās ekonomikas virzienā. Šādu būvniecības materiālu ilgāka atrašanās saimnieciskajā apritē mazinās sektora ietekmi uz vidi un ļaus samazināt emisijas, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību."

Savukārt, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pauž: "Sabiedrība kopumā redz būvniecības skaisto pusi – jaunas, skaistas ēkas, attīstītu infrastruktūru, sakoptu pilsētvidi. Taču neredz šī procesa otru un ne tik skaisto pusi – atkritumus, kas rodas būvniecības procesa rezultātā. Jāatzīst, līdz šim tam netika pievērsta pietiekama uzmanība. Memoranda parakstīšana ir būtisks solis atkritumu apsaimniekošanas procesa pilnveidošanai. Ekonomikas ministrija ir gatava aktīvi iesaistīties būvniecības procesa radīto atkritumu pārstrādes un atkārtotās izmantošanas veicināšanā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Nozares aktīva iesaiste un patiesa interese veicināt jēgpilnas būvniecības atkritumu sistēmas izveidošanu ir veiksmes garants."

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības priekšsēdētājs Gints Miķelsons atzīmē: "Esam uz Eiropas Savienības noteiktā Zaļā kursa ceļa, kas nozīmē miljardu investīcijas tuvākajos septiņos gados, īpašu atbalstu vēršot zaļajiem risinājumiem. Skatoties nākotnē, jāsaprot, ka zaļā būvniecība ir kas vairāk nekā ēku siltināšana un energoefektivitāte. Līdz ar to jautājums par draudzīgu būvmateriālu izmantošanu, kas ietver pārstrādātos būvmateriālus kā daļu no aprites ekonomikas, ir realitāte, kas jāattīsta un jāatbalsta. Tāpēc aicinām publiskos pasūtītājus aktīvāk veicināt zaļo būvniecību, nosakot precīzākus darba uzdevumus un kritērijus ēku projektētājiem un būvniekiem, kā arī izmantojot starptautiski atzītas metodes būvju "zaļuma" noteikšanai. Partnerības ieskatā nozarē nepieciešams izveidot pārstrādāto būvmateriālu aprites sistēmu, kas būtu motivējoša un ietvertu plānošanu, šķirošanu, pārstrādi un atkal izmantošanu. Tāpat jāizveido apjomu monitoringa sistēma, kur varētu izmantot jau izveidotās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) elektroniskās iespējas. Esmu pārliecināts, rezultāti būs, ja sadarbosies visas iesaistītās puses – politikas veidotāji, finansētāji, pasūtītāji, arhitekti, būvnieki, būvatkritumu operatori, ražotāji."