Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad 2020. gadā Getliņos varēs sākt pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, piektdien,22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlaments (EP) šogad apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, atbalstot jaunus, vērienīgus atkritumu pārstrādes mērķus. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai vēl samazinātu atkritumu daudzumu, veicinātu šķirošanu un pārstrādi. Latvijai īpašs izaicinājums ir saistīts tieši ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. EP norāda, ka līdz 2024. gadam ir jāno- drošina bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās. Tāpat ir jāveicina bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, jo šāda veida atkritumi veido aptuveni pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Tie ir, piemēram, kartupeļu mizas, dažādu ēdienu atliekas utt. Jāmin, ka kopumā līdz 2035. gadam ir jāpārstrādā līdz 65% no sadzīves atkritumiem. «Atšķirībā no depozītsistēmas, ko es uzskatu par luksusa preci, bioloģisko atkritu pārstrāde ir dzīves nepieciešamība, jo PET pudele mežā nepatīk tikai cilvēkam. Alnim un briedim ir absolūti vienalga par to pudeli, jo tā nekādu kaitējumu videi, alnim un briedim nedara. Protams, vizuāli nesmuki un PET pudeles ir jāvāc. Savukārt, ja bioloģija netiek apsaimniekota, tad rodas smakas, slimības un viss pārējais,» uzsver Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.


Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs pašvaldības SIA Getliņi Eko ir izsludinājis iepirkumu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveidei poligonā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. I. Stirāns intervijā DB norāda, ka kopējās projekta izmakas varētu būt aptuveni 39 milj. eiro. Precīza summa gan būs zināma pēc tam, kad konkurss būs noslēdzies. «Tomēr esmu pārliecināts, ka summa noteikti nepalielināsies vai nesamazināsies divas rezies. Mēs vadāmies no pasaules prakses un atkritumu apjomiem. Protams, ir grūti tagad prognozēt izmaksas, jo arī celtniecība šobrīd iet uz augšu un tas atstās iespaidu uz būvniecības izmaksām,» skaidro I. Stirāns. Jāmin, ka lielākā daļa jeb 85% no projekta izmaksām tiks segtas no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, bet pārējais finansējums tiks rasts aizņemoties. Tomēr šobrīd vēl nav gala lēmuma par to, ka līdzekļi projektam tiks piešķirti, jo vēl notiek saskaņošana Eiropas līmenī. Ja kaut kas atgadās un ES nauda netiek piešķirta, plāna B nav, jo tik lielu kredītu Getliņi paši neņems, atzīmē I. Stirāns. Neskatoties ne uz ko, šobrīd jau norit darbi pie pamatnes izveides. Jaunās iekārtas atradīsies blakus jau esošajai šķirošanas rūpnīcai. «Rudenī varētu slēgt līgumu par projektēšanu un būvniecību, agrā pavasarī uzsākt būvniecību un līdz 2020. gadam nodot ekspluatācijā. Viens ir rūpnīcu uzbūvēt, bet tad vēl tā ir jāiestāda, lai sasniegtu vajadzīgo gāzes kvalitāti un apjomus, kas ir nosprausta mērķos. Tam varētu būt nepieciešami aptuveni seši mēneši, un tikai pēc tam varētu sākt ekspluatēt rūpnīcu,» norāda I. Stirāns. Pamat- ieguvums no šīs rūpnīcas būšot tāds, ka ieejošais materiāls ir atkritums, bet izejošais – jau izejviela. Tas esot pats svarīgākais, jo izejošā materiāla glabāšanai vairs nav nepieciešami tie nosacījumi, kas, deponējot atkritumus. Savukārt no pašiem Getliņiem būs atkarīgs, cik ļoti tie spēs izmantot iegūtās tehnoloģijas un attīrīt kompostu un cik lielā mērā pēc tam to spēs integrēt tautsaimniecībā. Pagaidām esot daudz jautājumu, bet maz atbilžu.

Visu rakstu Ar vienu šāvienu vairāk zaķu lasiet 22.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.