Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. 

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK)  pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. 

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Lietuvā pēc depozīta sistēmas ieviešanas 2016.gadā viena produkta pudeles cena patērētājam pieauga par aptuveni 4,2 centiem plus pievienotās vērtības nodoklis. Pēc depozīta sistēmas ieviešanas, patērētājam iegādājoties produktu, ir papildus jāmaksā depozīta maksa 10 centu apmērā. Līdz ar to, kopš depozīta sistēmas ieviešanas, pircējam par vienu vienību papildus ir jāmaksā vismaz 15 centi. Lietuvas pieredze rāda, ka depozīta sistēma mūsu kaimiņvalstī strādā ar aptuveni 2 milj. eiro lieliem zaudējumiem, teic L.Meņģelsone.

LDDK, analizējot VARAM izstrādātos priekšlikumus, aicina nepieņemt steidzīgus politiskus lēmumus, jo nepārdomāti ieviesta depozīta sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas uzņēmēji aicina sagatavot pamatotu tehniski ekonomisko piedāvājumu Latvijas situācijai, ņemot vērā jau veiktos ieguldījumus dalītās atkritumu vākšanas sistēmā. 

LASI VĒL:

Iepakojumu depozīta sistēma ļaus atgūt 10 centus
Redakcijas komentārs: Atkritumu kažoku apmet uz otru pusi
Riņķa dancis ap faktiski jau noraidīto depozīta sistēmu