Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. 

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

2035. gadā drīkstēs apglabāt vien 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma. «Tad rodas jautājums – kas notiks ar atlikušajiem 25% atkritumu? Šajā ziņā iespējami vairāki varianti – kāpināt pārstrādi, vest atkritumus pārstrādāt uz citām valstīm, taču iespējams runāt arī par citām metodēm, piemēram, reģenerāciju,» viņa uzskaitīja, piebilstot, ka jau savlaicīgi ir jāizvēlas piemērotākais variants. 

Eksperti uzskata, ka jāveicina dalītās savākšanas attīstība, un Latvijai diezgan liels izaicinājums ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, no kuriem liela daļa tiek apglabāti atkritumu poligonos, taču mums šajā jomā jānodrošina, ka līdz 2020. gada 31. decembrim bioloģiski noārdāmiem atkritumiem jābūt dalīti vāktiem. Savukārt līdz 2025. gada 1. janvārim dalītas savākšanas sistēmas jāizveido arī tekstilmateriāliem.

Būtiska loma atkritumu šķirošanā ir pašvaldībām, taču nereti nav vērojama to ieinteresētība tās veicināšanā, atzina nozares pārstāvji.

«Pašvaldības nejūtas atbildīgas par pareizu un precīzu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši noteikumiem, sākot ar plānu, beidzot ar Eiropas regulām,» novērojusi Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere. Lai uzlabotu situāciju, viņa rosinātu piemērot sodus.

Viena no pēdējā laikā visvairāk diskusijas raisījušajām un aktuālākajām tēmām ir depozīta sistēmas ieviešana, kas, pēc konferences laikā notikušās ekspertu diskusijas dalībnieku teiktā, pašreizējā variantā nesasniegs vēlamos mērķus, taču radīs milzīgas izmaksas, ko, visdrīzāk, nāksies segt patērētājam. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru vidū vēl pirms neilga laika valdīja nostāja, ka depozītu sistēmu ieviest nevajag, taču pēdējo mēnešu laikā vairāki ražotāji domas mainījuši. Tajā pašā laikā šīs organizācijas vadītājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka negribētos, lai tiktu izveidota sistēma, kas būtu jauns OIK, kur jāpārmaksā par neadekvātiem mērķiem. 

«Ir skaidrs, ka Eiropa noteikusi prasības, kas jāaizpilda, un mēs esam par to, lai tas tiktu darīts. Taču sistēma, kas patlaban tiek virzīta parlamentā, skar mazu daļu atkritumu. Protams, negribam, lai mežos mētātos plastmasas pudeles un iepakojumi, taču jautājums, cik šī sistēma ir efektīva. Ir ļoti svarīgi visos jautājumos definēt problēmu, un jāsaprot, kā visefektīvāk sasniegt šo mērķi,» pauda J. Endziņš.

Dati uzrāda, ka sistēma ne vienmēr ir efektīva, tādēļ Latvijai vēlreiz būtu jāpārdomā tās ieviešana. «Eiropā pēdējos desmit gados depozītu sistēma ieviesta tikai Lietuvā, taču dati liecina, ka Igaunija un Lietuva patlaban nemaz neizskatās labāk kā Latvija,» uzsvēra Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, kurš piebilda, ka 20 gados šajā jomā noticis milzīgs tehnoloģiskais progress un šobrīd iespējams sašķirot gandrīz visus atkritumus – tam tiek izmantoti atkritumu šķirošanas agregāti, kas atrodas arī Eco Baltia grupas rūpnīcā Liepājā un no atkritumu plūsmas var efektīvi atlasīt plastmasu.

Kopējā Latvijas problēma ir vāja cilvēku informētība par atkritumu šķirošanu, taču tad, kad parādās atkritumu konteineri, cilvēki šķiro atkritumus aktīvāk. Tādējādi aktīvāk jāstrādā pie cilvēku izglītošanas, ka nedrīkst mest atkritumus mežā, taču šī problēma Latvijā ir izteikta, jo trūkst infrastruktūras. Ja cilvēks aizbrauc, piemēram, atpūsties pie ezera vai uz pludmali, reti kurā vietā ir pieejamas vietas, kur atbrīvoties no atkritumiem. Tādējādi visas pastāvošās problēmas – piesārņojums, atkritumu šķirošana – būtu jāsadala un katrai no tām jāatrod risinājums, uzskata M. Simanovičs.

«Depozītu sistēma tādā formātā, kādā tā šobrīd tiek piedāvāta, ir ārkārtīgi dārgs risinājums ļoti mazai problēmas daļai,» domā arī Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Pēc viņa teiktā, PET pudeļu mežos būs mazāk, bet virkne citu atkritumu no mežiem nepazudīs. Sistēmas uzturēšanai ik gadu būs nepieciešami 30–40 miljoni eiro, un tiek atrisināti vien 1–1,5% problēmas, tādēļ viņš aicina nepārsteigties, pieņemot nepārdomātus lēmumus.

Galerijā augstāk - ieskats konferencē!

Visu rakstu lasiet 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!