Bieži vien tiek norādīts, ka pašvaldībām nebūtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Tiek pārmests, ka, veidojot savus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus un darbojoties pēc in-house modeļa, iedzīvotājiem ir augstāks tarifs, jo neveidojas konkurence. Konkurences padome (KP) veica apjomīgu pētījumu par atkritumu apsaimniekošanas nozari. 

«Starp nozarei satraucošākajiem secinājumiem bija tas, ka vairāk nekā puse pašvaldību ir lēmušas atkritumu apsaimniekošanu uzticēt sev vai blakus esošo pašvaldību kapitālsabiedrībām, īstenojot tā saucamo in-house principu,” uzsver KP loceklis Jānis Račko. 

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldības ir tiesīgas pakalpojumu sniegšanu uzticēt to piederošām kapitālsabiedrībām bez publiska konkursa. Salīdzinājumā ar pētījumā analizēto laiku, iespējams novērot, ka konkurences situācija ar pašvaldību in-house atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir pasliktinājusies – konkurencei noslēgtas šobrīd arī, piemēram, Daugavpils pašvaldības, kā arī Tukuma un Talsu novada teritorijas. Nozares spēlētāji norāda, ka, iespējams, neliels risinājums būtu grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas obligāti liktu sludināt pašvaldībām atklātus konkursus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas komentāru par situāciju līdz raksta nodošanas brīdim saņemt neizdevās.

##Jāizvērtē ieguvumi

Lai izšķirtos, kā rokās nodot atkritumu šķirošanu, pašvaldībām ir jāizvērtē, vai tas būs labākais risinājums un kādi būtu plusi un mīnusi. Iepriekš publiski izskanējusī informācija vēsta, ka, apkopojot Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas sniegtos datus, 60% Latvijas novadu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pašvaldību uzņēmumi.

J. Račko vērš uzmanību, ka pašvaldību izvēle, apejot konkursu, nodrošināt pakalpojumu pašām ne vienmēr ir saimnieciski izdevīgākais risinājums, kā rezultātā patērētāji par pakalpojumu var gan pārmaksāt, gan neiegūt citus labumus, ko piedāvā konkurences cīņa. 

«Protams, tendence pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanu uzticēt savām kapitālsabiedrībām absolūti grauj arī privātā biznesa iespējas sniegt pakalpojumus, jo bez konkursa rīkošanas uzņēmumiem nav iespēju darboties tirgū. Savukārt, noslēdzot reģionus tirgum, privātajam sektoram pēc būtības samazinās potenciālais darbības lauks, kur sniegt pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šī nozare ir pietiekami specifiska un prasa augstas investīcijas, ir saprotamas uzņēmēju bažas un vēlme savu darbību pārtraukt. Ilgtermiņā tas nozīmē – padarīt atkritumu apsaimniekošanas tirgu konkurētnespējīgu gan cenu, gan attīstības ziņā, jo darbosies atsevišķi ar atkritumu apglabāšanas poligoniem vertikāli integrēti pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas monopoli,» norāda J. Račko.

Visu rakstu Jāmaina visa filozofija lasiet 31.maija laikrakstā Dienas Bizness!