Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija. 

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

«Depozīta sistēma ir vienīgā līdz šim pierādītā metode, kas ļauj sasniegt Eiropas Savienības uzstādītos iepakojuma savākšanas mērķus, kuri paredz, ka līdz 2025. gadam dalībvalstīm nepieciešams savākt un atkārtotai pārstrādei nodot 77%, bet līdz 2029. gadam 90% vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu ar vāciņiem. Salīdzinot ar alternatīvām vai paralēlām sistēmām, depozīta sistēmas priekšrocības ir finansiālā motivācija iedzīvotājiem,» uzsvēra LPUF Padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Viņa piebilda, ka «parakstot šo memorandu, nozare apņemas strādāt un veidot sadarbību ar lēmumpieņēmējiem un mazumtirgotājiem, lai ieviestu efektīvu un neatkarīgu iepakojuma depozīta sistēmu.» 

Depozīta sistēma ir novatoriska un moderna, un ir pārbaudīta valstīs, kuras tiek uzskatītas par vides aizsardzības pioniervalstīm. Šobrīd visā Eiropā ir liela interese par depozīta sistēmas ieviešanu, kas var nodrošināt efektīvus rezultātus 2-3 gadu laikā. Depozīta sistēma veiksmīgi darbojas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Islandē, Nīderlandē un Vācijā (turklāt arī vairākos ASV štatos, lielākajā daļā Austrālijas un Kanādas teritorijas), t.sk. Igaunijā un Lietuvā, sasniedzot atgūtā un pārstrādāta iepakojuma rādītājus. Igaunijas un Lietuvas depozīta sistēmas ir pozitīvi piemēri ar augstiem iepakojuma atgūšanas un pārstrādes rādītājiem. Igaunijā 2018. gadā tika atgūti 85% no PET pudelēm, 96% metāla, bet 90% stikla iepakojums, kamēr Lietuvā pat 91% PET, 94% metāls un 82% stikls.

Atbalstu plastmasas pudeļu un skārdeņu nodošanai pret depozītu Latvijā pauduši arī AS «Latvijas valsts meži». «Mēs iestājamies par tīru vidi, kurā cilvēkiem labpatīk atpūsties. Ik gadu no mežā savākto atkritumu tilpuma redzam, ka līdz 70% atkritumus veido tukšas PET pudeles un skārdenes. Citu valstu pieredze apliecina, ka depozīta sistēma ir efektīva tieši dabā nonākušo/atrodamo pudeļu un skārdeņu apjoma būtiskam samazinājumam – šo pieredzi jāpārņem arī Latvijai,» tā AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.