«686 piedāvājumi bija par sadzīves atkritumu izvešanu, bet zināms, ka sadzīves atkritumus var izvest vienīgi pašvaldības izvēlēts komersants ar pašvaldības līgumu, tādējādi tas laikam ir tiesiskais nihilisms un tas nevienu nesatrauc,» viņa norādīja. 

Sadaļā par atkritumu izvešanu ar lielgabarīta konteineru bija 256 ieraksti. No tiem tikai 24 komersanti ir sazīmējami pēc nosaukuma vai tālruņa un, visticamāk, nebaidās nosaukt sevi vārdā. Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) no tiem ir 12, bet atļaujas ir 11 no tiem, turklāt tie nav vieni un tie paši uzņēmumi, kaut arī tā tam vajadzētu būt,  uzsvēra S. Lazdāne. Vien 9 ir iesnieguši statistikas datus. Kopumā BRAPUS sistēmā ir 98 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, pirms pāris gadiem tie bija 81, tādējādi neliels progress ir, taču publiski nav zināms, cik daudzi uzņēmumi faktiski izmanto BRAPUS sistēmu. 

Pirms pāris gadiem tika publicēti dati, ka to izmanto vien nepilna puse no reģistrētajiem.Protams, tāpat būtu svarīgi arī zināt, cik un kuriem uzņēmumiem daudziem ir finanšu nodrošinājumi, jo lielajiem atkritumu apsaimniekotājiem tādi ir, bet nav publiski pieejama informācija par citiem pakalpojumu sniedzēju, un pieļauju, ka tiem, kas publicējuši sludinājumus ss.com, tādu nav.

«Līdz ar to nākotnē aicinātu apskatīt likuma regulējumu, jo tādējādi var saprast, kur ir kļūdas un nākotnē neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem,» sacīja S. Lazdāne.

TIEŠRAIDE: Konference Atkritumu apsaimniekošana – 2019