Būvgruži vēl aizvien ir atkritumu apsaimniekošanas nozares rūpju bērns, kura «aprūpēšanā» iesaistās virkne komersantu, tomēr šīs jomas sakārtošanu traucē nelegālie darboņi

Latvijā šobrīd oficiāli būvgružu apsaimniekošanu nodrošina vairāk nekā 20 uzņēmumi. Savukārt nelegālo darboņu šajā jomā ir daudz vairāk. «Diemžēl par spīti valsts institūciju centieniem sakārtot atkritumu apsaimniekošanas nozari, būvgružu savākšanas sfērā vēl arvien lielu tirgus daļu aizņem pelēkā sektora darboņi, ko labi var novērot, piemēram, atverot sludinājumu portālus, kur būvgružu izvedēju piedāvājumu netrūkst. Šie censoņi būvgružus gan naski savāc, bet to pārstrādi vai apglabāšanu lielākoties neveic, priekšroku dodot to nobēdzināšanai mežā vai kādā nomaļā grāvī,» skarbo situāciju raksturo Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts. Lai cīnītos ar šo problēmu, iespējams, likumdevējiem ir jāpaplašina ceļu vai pašvaldības policijas tiesības, ļaujot veikt būv- gružu kravu un to transportētāja dokumentu pārbaudes uz ceļiem.

Pēdējos trīs gados būtiskas izmaiņas būv- gružu apsaimniekošanas tirgū nav vērojamas, tajā nostiprinās pašmāju uzņēmumi. Kā pozitīvu piemēru J. Aizbalts piemin Getliņi Eko iesaistīšanos būvgružu šķirošanā, kas ievērojami atvieglo to apsaimniekošanas procesu.

«Vairums būvgružu savākšanā iesaistīto uzņēmumu ir mazi, tajos strādā viens vai divi darbinieki, savācot būvgružus ar vienu vai pāris transportlīdzekļiem. Uzņēmumu skaitu šobrīd ir grūti pateikt. Vērā ņemami spēlētāji Latvijā varētu būt astoņi līdz 10, pārsvarā tie ir vietējā kapitāla uzņēmumi,» apstiprina SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Lielāko būvgružu apjomu valstī galvenokārt rada komersanti, kuri veic būvniecības vai būvju nojaukšanas darbus. Būvniecības atkritumi tiek sašķiroti, un pēc tam to daļu, kuru ir iespējams pārstrādāt, pārstrādā, kuru nevar – apglabā atkritumu poligonā.

Plašāk lasiet rakstā Cīņa par tīriem mežiem turpinās pirmdienas, 5. marta, laikrakstā Dienas Bizness!