EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt. 

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. 

Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK). "NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. 

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. 

Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.