Desmitgadēm ilgi vietējie zvejnieki tur nodarbojušies ar krabju ķeršanu, taču vides pārmaiņu rezultātā lomi, kas nodrošina ikdienas iztikšanu, arvien samazinās. 

Viens no šiem zvejniekiem - Hosē de Krūzs - neizmanto ne makšķeri, ne tīklus un pēc sava loma dodas šaurā laiviņā, ar kailām rokām izrokot krabjus no tumšajiem dubļiem. Dienā Krūzs var noķert apmēram 50 - 60 krabju, ar ko viņš nopelna ap 50 dolāriem nedēļā. Viņš teic, ka tas ir pietiekami. 

Taču arī šis niecīgais ienākums klimata pārmaiņu dēļ drīzumā varētu izzust. Tā, piemēram, pirms desmit gadiem lomi bija divreiz lielāki. 

Krūzs seko ziņām un secina: «Daba dusmojas. Antarktika kūst… Cilvēki taču noprot, kas šobrīd notiek. Ir skaidrs, kas ir pie vainas.»

Zinātnieki piekrīt Krūza novērojumiem - ūdens temperatūra paaugstinās daudz ātrāk, nekā tas tika gaidīts, kas izraisa dzīvo radību bojāeju. Globālās sasilšanas un cilvēku darbības rezultātā apmēram 1 miljons sugu, no kurām liela daļa tieši jūras iemītnieki, drīz varētu izzust, tika ziņots jau pirms gada.

Zvejnieku ģimenes, kas gūst ienākumus, pateicoties krasta ekosistēmai, ir lielu izaicinājumu priekšā, jo arī mājokļi drīz varētu atrasties zem ūdens.

Taču piekrastes dzīvi neapdraud tikai globālā sasilšana. Kā papildu apstāklis krabju un citu sugu izzušanai ir arī pārlieku liela nozveja un tūrisms.