Beļģijas galvaspilsēta pārdzīvo jaunu posmu, attīstās ne tikai pilsētas centrs, kur atrodas Eiropas Parlamenta ēkas un citi biroji, bet arī pilsētas attālākie rajoni. Vienā no tādiem atrodas vieta ar nosaukumu Abattoir (lopkautuve – no franču valodas). Tā ir 12 hektārus liela sena lopu tirgus un lopkautuves teritorija, kas šo funkciju ir saglabājusi līdz mūsdienām, taču paralēli tai attīsta arī citas darbības jomas. Nedēļas nogalēs tas ir tirgus, kur sabrauc zemnieki un vietējie uzņēmēji un piedāvā savu produkciju, reaģējot uz vispārējo tendenci izvēlēties vietējo produkciju. Ik nedēļas nogali tur gan ar automašīnām, gan vilcienu ierodas vairāk nekā 10 tūkstoši apmeklētāju. Iespējams, pēc gadiem desmit šis tirgus būs atvērts katru dienu, taču pagaidām vietējie Briseles iedzīvotāji vēl nav gatavai šādam risinājumam, tirgus ik dienu pagaidām nav ekonomiski izdevīgi.

Abattoir tirgus teritorijā ietilpst atklāts laukums, dažādu ražošanas uzņēmumu telpas un ēka, kuras pirmajā stāvā astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā dažādus produktus par pazeminātām cenām piedāvā aptuveni 45 tirgotāji. Šīs ēkas nosaukums ir Foodmet, un uz tās jumta ir ierīkota pilsētas saimniecība (urban farm). Ēkas idejas autors ir arhitekts Stīvens Bekers (Steven Beckers).

Jau kopš 2011. gada viņš ir vadījis vairākus godalgotus arhitektūras projektus, kas balstīti uz aprites ekonomikas pamatiem. Viņš ir arī uzņēmuma BIGH dibinātājs, kas apsaimnieko uz ēkas jumta izveidoto saimniecību. Tās iekārtošana sākta 2016. gadā un prasīja aptuveni gadu, līdz izveidots jumta dārzs, kurā tiek audzētas gan dažādas ogas, gan dārzeņi. Augsne, kas tiek izmantota šajā dārzā, nav parasta melnzeme, tā ir vulkāniskas izcelsmes, lai neradītu lieku svaru uz būvkonstrukcijām.

Savukārt pagājušajā gadā pabeigta tomātu siltumnīcas izbūve. BIGH siltumnīcas apsildē izmanto nevis biogāzi, bet saules enerģiju. Proti, uz jumta ir izvietoti saules paneļi.

BIGH pārstāve un bioagronome Matilde Lekujēra (Mathilde Lecuyer) norāda, ka saulaino un silto dienu gadā ir pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgos enerģijas apjomus. Siltumnīcā tiek audzēti arī dažādi garšaugi un izmantota bioloģiskā apputeksnēšana. Siltumnīcās tiek ielaistas kamenes, kas paveic šo darbiņu. Savukārt, lai izvairītos no iespējamām slimībām, netiek izmantotas ķimikālijas vai pesticīdi, bet gan bioloģiskās kaitēkļu kontroles metodes.

Lai atrisinātu apūdeņošanas jautājumu gan dārzam, gan siltumnīcai, šogad pabeigta zivjaudzētavas izveide līdzās siltumnīcai, kur gadā var saražot aptuveni 35 tonnas zivju, kas tālāk tiek realizētas vietējos restorānos.

Visu rakstu Saimniecība tuvāk debesīm lasiet 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.