Šāda ir Latvijas pozīcija, kuru Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Viņš atzīst, ka tajā brīdī, kad ES dalībvalstis ir uzrakstījušas savus mērķus, ir skaidrs, ka tie varētu būt jāpaaugstina, taču jāņem vērā arī atsevišķu ES dalībvalstu nostāja. Vienlaikus Latvija piekrīt, ka Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamo noteikumu izstrādē ir nepieciešams progress. Atbildīgās komisijas deputāti vēlējās izprast šādas pozīcijas pamatotību, kāpēc Latvija nevēlas paaugstināt siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse atgādināja, ka ES jau ir apstiprināts siltumnīcu gāzu samazināšanas mērķis līdz 2030. gadam, kur atsevišķu sektoru griezumā ir jāstrādā, lai sasniegtu izvirzīto uzstādījumu. Bez tam, lai sasniegtu šo 2030. gada mērķi – SEG samazinājumu par 40% –, vēl nav izstrādāta normatīvā bāze. Turklāt situācijā, kad Lielbritānija izstājas no ES , jaunu – augstāku mērķu uzstādīšanai pašreizējais brīdis nebūtu tas atbilstošākais. Proti, pašlaik neesot skaidrs vai Lielbritānija paliek kopā ar ES SEG samazināšanas mērķu izpildē vai ne, jo sarunas par šo jautājumu neesot bijušas. Bez tam, Lielbritānijai pametot ES, ir jautājums, vai notiks izvirzīto mērķu (balstoties uz dalībvalstu IKP) pārdale ES iekšienē starp pārējām dalībvalstīm, jo, britiem pametot ES, mainās svari, pēc kuriem tiek dalīti mērķi.

Visu rakstu Izmeši liks meklēt risinājumus lasiet trešdienas, 9.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.