Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu  zonā? 

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību. 

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem  ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma  iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs. 

Kad var nemaksāt? 

Nodoklis nav jāmaksā, ja nekustamais īpašums personas īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā  un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas šajā 60 mēnešu periodā līdz atsavināšanas (pārdošanas) līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. 

Tāpat nodoklis nav jāmaksā ja nekustamais īpašums ir personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums. Nodoklis nav jāmaksā, ja  ienākums no šā nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī šajā pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Tajā pat laikā var gadīties, ka privātpersonai  var tikt  aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis, ja pēdējo 12 mēnešu laikā ir realizēti vairāk kā divi īpašumi un to kopējā realizācijas summa pārsniedz 40 000 eiro. 

Aizvien populārāka cirsmas pārdošana

Ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas tiek piemērota 10% nodokļa likme. Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25% apjomā no izmaksājamās summas.

Praksē tas nozīmē, ka pārdodot ciršanas tiesības, pārdevējam tiek piemērota ienākuma nodokļa 7,5% likme no visas pārdošanas  summas, ko pircējs uzreiz ietur un pārdevēja vietā deklarē VID un pēc tam samaksā šo summu valsts kasē.

Deklarēšana

Pārdodot meža īpašumu pārdevējam pašam ir jāiesniedz VID deklarācija par gūto ienākumu un pašam jāsamaksā ienākuma nodoklis. Ja ienākums kalendārā gada ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, tad līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma, ir jāiesniedz ceturkšņa deklarācija – nodoklis jāsamaksā nākamo 23 dienu laikā. Alternatīvs risinājums ir pārdošanas līgumā iekļaut punktu, ka IIN no darījuma summas atskaita pircējs un uzreiz ieskaita to valsts budžetā.

Protams, katrā konkrētā gadījumā nodokļa piemērošanā tiek vērtēta plašāka un konkrētāka informācija, tāpēc neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar VID. 

Būsim uzmanīgi!

Tajā pat laikā, situācija, kad, no vienas puses, nekustamā īpašuma kadastrālas vērtības ir iesaldētas, bet meža īpašuma cenas aug, pievilina dažādu “pelēko” nodokļu shēmu piedāvātājus un palielina krāpniecības riskus privātajiem meža īpašniekiem. Līdz ar to iesakām rūpīgi izvērtēt meža pircēju piedāvātos līgumus un tajos noteikto nodokļu nomaksas kārtību, kā arī “neuzķerties” vilinošajiem skaidras naudas darījumiem.

https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mm_pvn_un_iin_komaterialiem.pdf

https://www.facebook.com/MezaEksperti

www.mezaeksperti.lv