Profesors uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida pavairošanās riskus. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, savukārt jaunās meža audzēs tas nav iespējams.

Melecis pieļauj, ka gadījumā, ja valdība pieņem grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas (EK) Latvija saņems ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī risks, ka valstij nāksies maksāt naudas sodu.

"EK jau tagad Latvijai pārmet, ka mēs neesam pietiekami rūpējušies par bioloģisko daudzveidību un daudzas teritorijas ir nepietiekami aizsargātas un kontrolētas," brīdina Melecis.

Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka kokmateriāli, kuri ražoti atbilstoši tehnoloģijām, kas samazina bioloģisko daudzveidību, nebūs eksportspējīgi, jo importētāji tādus neiepirks un tas var būtiski pasliktināt kokmateriālu eksportspēju.

Profesors atzīst, ka valdībā virzīto koku ciršanas noteikumu grozījumu mērķis ir ekonomikas attīstības veicināšana. Ja būs iespējams kokus cirst jaunākā vecumā, palielināsies ciršanas apjomi. 

"Mežsaimnieki apgalvo, ka ciršanas apjomi ir sabalansēti, bet kā tas ir realitātē, to ir grūti pateikt. Savukārt dabas aizstāvji apgalvo, ka ir otrādi - notiek dabas noplicināšana. Katrs iedzīvotājs redz, ka visā valsts teritorijā ir ļoti daudz izcirtumu un kailciršu. Taču, lai to novērtētu, ir nepieciešami precīzi dati," teica profesors.

Viņš atzīst, ka ir grūti sabalansēt ekonomiskos aspektus un dabas aizsardzības jautājumus. Mežsaimnieki uzstāj uz to, ka jauni koki, kuri aug straujāk, vairāk asimilē oglekļa dioksīdu (CO2), kas ir pozitīvs aspekts, ko it kā nevar noliegt, taču jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, veciem kokiem ir cita ekoloģiskā loma un kopumā mežaudzei kā ekosistēmai.

Kā ziņots, ZM nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos "Par koku ciršanu mežā", pret kuriem Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas vides organizācijas jau iepriekš paudušas iebildumus saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas, to ieskatā, rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.

Vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras un sabiedriskie darbinieki, atklātā vēstulē aicinājuši Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu un to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.