To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekotāja VAS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka pērn notikušais ietekmēs uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus arī 2019. gadā.

Kāds uzņēmumam bija 2018. gads?

2018. gads ir bijis nestandarta gads. Proti, 2017. gada nogales pēdējos četrus mēnešus nemitīgi lija, kā rezultātā regulāras koksnes plūsmas varēja nodrošināt tikai no sauso augšņu cirsmām un pateicoties uzņēmuma investīcijām mežu ceļos. Savukārt pēc teju piecu mēnešu lietavām iestājās sals vairāku nedēļu garumā, kā rezultātā varēja izstrādāt slapjo augšņu cirsmas. Tā izdevās par aptuveni 30% palielināt tieši šādu cirsmu izstrādi.

Vienlaikus sala apstākļos arī privātmežu īpašnieki vēlējās veikt šādu cirsmu izstrādi, un iestājās ne tikai mežizstrādes tehnikas, bet vēl jo vairāk darbaspēka (pieejamo pakalpojuma sniedzēju) deficīts, tādējādi – iespējas bija, bet ne visi tās varēja izmantot.

Otrs būtisks faktors, kas ietekmēja LVM un visu meža nozari, ir koksnes un tās izstrādājumu globālais cenu pieaugums. Protams, tā saknes meklējamas klimatiskajos apstākļos visā reģionā, jo resursu trūkumu juta daudzu valstu rūpnieki.

Vienlaikus visu ar meža infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju saistīto pakalpojumu tirgu ietekmē fakts, ka pašreizējais (2014.–2020.) ES struktūrfondu projektu plānošanas termiņš tuvojas noslēgumam, tādēļ darba šajā sektorā ir ļoti daudz, tāpēc šajā jomā jūtams pakalpojumu sniedzēju deficīts.

Tādējādi pērn ļoti būtiski sadārdzinājās meža ceļu būvniecības un meliorācijas sistēmu atjaunošanas pakalpojumu izmaksas un samazinājies to pretendentu skaits, kuri startē uzņēmuma rīkotajos iepirkumos. Turklāt šis sadārdzinājums turpinās arī šogad, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanas iepirkumos cenu pieaugums ir ap 20%. Vienlaikus pērn jau pieredzējām problēmas ar meliorācijas pakalpojumu veicēju pieejamību, jo šajā jomā pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos strādājošo cilvēku vecums pārsniedz 60 gadus. Šādā situācijā bez atbildes ir jautājums par to, kas šajā jomā notiks pēc dažiem gadiem. Ir pat gadījumi, kad konkrēta objekta iepirkumā vispār nepiesakās neviens, kaut arī vēl 2016. gadā uz katru meža infrastruktūras objekta rekonstrukciju vai būvniecību vidēji bija 6-7 pieteikumi, pašlaik tikai labākajā gadījumā ir 2-3. Šādā situācijā ir skaidrs, ka arī šogad, kad plānojam uzbūvēt un renovēt meža ceļus 383 km garumā, jārēķinās ar izmaksu pieaugumu.

Tā kā šogad paredzēts pieaugums mežu ceļu būvniecībā un meliorācijas sistēmu tīkla rekonstrukcijā, tad kopumā uzņēmuma investīciju apmērs plānots 63 milj. eiro, kamēr pērn tas bija tikai 39,7 milj. eiro (no tiem meža infrastruktūrā tieši 31 milj. eiro). Uzņēmumam ir pietiekami daudz darāmo darbu mežu infrastruktūrā arī nākamajos gados, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji, kas lielākoties ir reģionu uzņēmumi, var rēķināties – darba iespējas šajā jomā bija un arī būs.

Kādi ir uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji 2018. gadā?

Pērnais gads uzņēmumam ir uzskatāms par finansiāli veiksmīgāko gadu. Galvenais iemesls ir ļoti labā koksnes tirgus cenu konjunktūra ne tikai Baltijā un Ziemeļeiropā, bet visā Eiropā, jo vidējā cena pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 7 eiro/m3 jeb 15%, kas ir pēdējos 10 gados neredzēta tendence.

Šim faktoram pievienojot Ministru kabinetā akceptētās maksimāli pieļaujamās ciršanas tāmes ikgadējo izpildes grafiku, kurš paredzēja palielināt pārdotās koksnes apjomu par 7% salīdzinājumā ar 2017. gadu, arī sasniegti labākie finansiālās darbības rādītāji.

Visu rakstu lasiet 28. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!