To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

Eksporta ienākumu ziņā nozare uzstādījusi vēl vienu jaunu rekordu. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 866,86 milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 24,85 milj. eiro jeb 5,4% - un sasniedzis 481,35 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 140,8 milj. eiro jeb 29,3% no kopējā meža nozares importa apjoma.

«Nozares eksporta pieaugums pusgadā ir šā gada pirmo divu trīs mēnešu labo rādītāju devums, ko nespēja dzēst salīdzinoši sliktākie otrā ceturkšņa dati,» vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2019. gada sākumā Lielbritānijas koksnes importētāji – tirgotāji veidoja salīdzinoši lielus produkcijas krājumus noliktavās, gaidot pirmo Brexit datumu – marta pēdējās dienas, bet pēc tam piegāžu apjomi saruka un kritumu piedzīvoja arī cenas – iestājās deflācija. «Tas nav nekas neparasts, jo šāda situācija ar globālo koksnes cenu deflāciju tika prognozēta jau pērn,» uz jautājumu par cenu kritumu atbild K. Klauss. Viņš atzīst, ka aprīlī, maijā un jūnijā novērotā tendence, kad meža nozares eksporta ienākumi vidēji mēnesī ir par 10 līdz 15 milj. eiro mazāki nekā analogā laikā pērn, saglabāsies arī jūlijā un augustā. «Prognozes ir nepateicīga lieta, bet visu noteiks šā gada pēdējo mēnešu rezultāti,» uz jautājumu par 2019. gada kopējo rezultātu atbild K. Klauss. Viņš savu sacīto pamato ar ļoti daudziem nezināmajiem, kas ietekmē koksnes izstrādājumu patēriņu un arī realizācijas apjomus.

Lai arī vairākās koksnes izstrādājumu pozīcijās ieņēmumu apjoms ir mazāks nekā analogā laikā pērn, tomēr skan pārliecība, ka «pēc kāda laika» viss nostāsies savā vietā. Proti, pašlaik dati sadaļā – pārējie koksnes (tostarp neklasificēti) izstrādājumi rāda 93,87 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn (kad bija 27 milj. eiro) ir pieauguši par 246% un pārceļos uz atbilstošām sadaļām. Ir viedoklis, ka pēc laika neklasificētie koksnes izstrādājumi papildinās gan eksportēto zāģmateriālu, gan saplākšņa, gan namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta ieņēmumus un arī to kopējo ārzemēs realizēto daudzumu. 

Visu rakstu lasiet 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.