Globālā inflācija uz meža nozares produkciju komplektā ar lielāku saražoto un realizēto tālākpārstrādes produktu apjomu ļāvusi pērn kāpināt eksporta ienākumus par 344,1 milj. eiro un sasniegt nebijušu līmeni.

To liecina Zemkopības ministrijas apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pērn par 344,1 milj. eiro jeb 15,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājies arī imports – par 133,3 milj. eiro jeb 16,6%, sasniedzot 937,1 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā vislielākais īpatsvars ir papīram, kartonam un tā izstrādājumiem, kas ir 278,43 milj. eiro jeb 29,7% no kopējā meža nozares importa apjoma. Tomēr, neraugoties uz straujāku importa pieaugumu, pērn ir pieaudzis eksporta pārsvars pār importu. Proti, 2018. gadā tas sasniedzis rekordu – 1,67 miljardus eiro. Lielākais meža nozares produkcijas noieta tirgus (471,6 milj. eiro) joprojām ir Lielbritānija, un kopējais eksporta apjoms uz šo valsti pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 20,9%. Vēsturiski šī valsts ir bijusi un arī ir viens no lielākajiem koksnes izstrādājumu patērētājiem, un tāpēc ir loģiski, ka Latvijai tas ir nozīmīgs noieta tirgus, taču nebūt ne vienīgais.

Vairākas vilkmes

«2,6 miljardi eiro ir kārtējais meža nozares eksporta ienākumu rekords, tomēr pats svarīgākais, ka šis eksporta ienākumu pieaugums noticis uz tālākapstrādes produktu rēķina, kam pamatīgu vilkmi radīja globālā koksnes cenu inflācija,» vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka nozares eksporta ienākumu kāpuma apmērs – 15,2% nozarei, kuras eksports ir vairāk par 2,2 miljardiem eiro, šķiet no fantastikas žanra. «Tieši koksnes izstrādājumu cenu pieaugums ir galvenais iemesls šādam rezultātam,» tā uz jautājumu par 15,2% pieauguma galveno iemeslu atbild K. Klauss. 

Viņš gan ir ļoti piesardzīgs par 2019. gada eksporta ienākumu līmeni. «Tirgū koksnes cenas atrodas lejupslīdes fāzē, tāpēc, ja šī tendence nemainīsies, tad šogad salīdzinājumā ar pērno gadu eksporta ienākumi varētu būt pat mazāki,» piemetina K. Klauss. Viņš gan norāda, ka pagaidām prognozes par visu gadu esot pārsteidzīgi izteikt. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors atzīst, ka 2019. gadā varētu būt vairāki atskaites punkti. Proti, lielākā koksnes izstrādājumu noieta tirgus valsts — Lielbritānija – gatavojas pamest ES, tomēr jebkurā Brexit variantā šajā valstī koksnes produkcija būs nepieciešama. Jautājums ir tikai - cik daudz un kādas barjeras būs jāpārvar? DB jau 13.11. 2018. vēstīja par 66. Starptautisko skujkoku konferenci Rīgā, kur vairums runātāju pauda, ka globālais zāģmateriālu tirgus necerēti ilgi esot bijis labs, tomēr neesot pārliecības, ka šāda situācija ilgstoši turpināsies.

Korekcijas grupās

K. Klauss arī vērš uzmanību uz to, ka pašlaik ir zināms kopējais nozares eksporta apmērs, kas, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, būtiskas izmaiņas nepiedzīvo, savukārt preču grupās, visticamāk, būs korekcijas. 

Visu rakstu lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.