Meža īpašnieku pārstāvji tikušies ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un prezidenta padomnieci ekonomikas politikas jautājumos Alisi Pīku, lai pārrunātu dabas aizsardzības sistēmas nepilnības, tai skaitā mikroliegumu veidošanas problemātiku privātos mežos.

Tikšanās notikusi pēc vairāk nekā 600 meža īpašnieku maijā nosūtītās vēstules augstākajām amatpersonām ar aicinājumu nekavējoties risināt mikroliegumu veidošanas problemātiku. 

Meža īpašnieki uzsver atbildīgo valsts iestāžu pasīvo lomu šajā problēmsituācijā, lai gan rīki un iespējas ieviest sadarbībā balstītus modeļus dabas aizsardzībai privātos mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pastāvot. 

Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks akcentē, ka ir ļoti labi un veiksmīgi piemēri vairākās Eiropas valstīs, kur valsts dabas aizsardzības mērķus privātos īpašumos īsteno cieņpilnā, uz vienošanos balstītā veidā. Šobrīd Latvijā meža īpašnieki jūtoties beztiesiski, jo īpašu dabas vērtību konstatēšana īpašumā var nozīmēt bezierunu saimniekošanas tiesību atsavināšanu mikrolieguma formā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz šim neesot atsaukusies aicinājumam uzsākt diskusiju par sadarbībā balstītu dabas aizsardzības sistēmas izveidošanu. A. Muižnieks norāda, ka nevienā citā Eiropas valstī nenotiek pēkšņa īpašuma tiesību atsavināšana, bez īpašnieka izglītošanas, iesaistes un vienošanās, kā arī adekvātas kompensācijas izmaksas, ja saimniecībai rodas būtiski zaudējumi. Daudzi pētījumi apliecinot, ka konfliktsituācijā dabas aizsardzības mērķi netiek sasniegti, tāpēc nav saprotams, kāpēc sadarbībā balstītas metodes jau sen nav ieviestas dzīvē.

Valsts Prezidenta kancelejas vadītājs A.Teikmanis norādījis, ka Valsts prezidenta kancelejā ir saņemti vairāki iesniegumi par vides aizsardzības un meža apsaimniekošanas jautājumiem, tādēļ notiek tikšanās ar vairākām iesaistītajām organizācijām, lai izprastu šo sabiedrībai svarīgo jautājumu.

Klātesošie meža īpašnieki norādījuši, ka nav pieņemama tāda valsts iestāžu rīcība, ka par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kurā labi jūtas dažādas dabas vērtības, tai skaitā arī mazais ērglis, īpašnieks nevis saņem atzinību no sabiedrības, bet gan sodu mikrolieguma veidā. Un šāda valsts attieksme nekādā veidā neveicinot dabai draudzīgu saimniekošanu, jo īpašumā esošas dabas vērtības ir vairāk apdraudējums nekā lepnums, lai gan vajadzētu būt otrādāk. 

Īpašnieki norāda uz saimniekošanas praksi, kas ir savienojama ar mazā ērgļa ligzdošanas vietas saglabāšanu. Izveidots mikroliegums tikai maina attieksmi uz slikto pusi neradot vēlēšanos savā īpašumā redzēt vēl kādu ligzdu vai citu dabas vērtību.

Meža īpašnieku vēstule maijā tika nosūtīta arī Ministru prezidentam un Tiesībsargam. Meža īpašnieki vēl gaida atbildi no Ministru prezidenta, kā arī iespēju pārrunāt šo tēmu klātienē.

Vairāk lasi: 

https://www.db.lv/zinas/mezu-ipasnieki-sudzas-par-nesamerigu-mikroliegumu-noteiksanu-496411