«2017. gadā aizsāktais projekts par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadību, izveidojot Datu centru, izmantojot starptautisko papiNet datu standartu, tuvojas finišam,» pašreizējo projekta stadiju atklāj SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Šāda projekta īstenošana un iedzīvināšana ir iespējama tikai nozares spēlētājiem – kokmateriālu piegāžu ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, vienojoties par attiecīgo datu standartu un arī pašiem investējot savās IT sistēmās, pievienojot tām atbilstošu moduli – tulkotāju, kas papiNet datu standartu konvertē katra uzņēmuma individuālajā IT datu sistēmā.

«Jaunā sistēma būtībā ir visas nozares atbilde uz kokmateriālu cenu pieaugumu, kas ļoti būtisks ir tieši kokrūpniekiem, un personāla izmaksu kāpumu un pieejamību, kas skar visu meža un arī pārējās jomas Latvijā,» tā uz jautājumu par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites Datu centra nepieciešamību atbild M. Gaigals. Šie jautājumi, kas skar tieši izmaksu kāpumu, ir svarīgi ne tikai atsevišķiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, bet gan visas nozares globālās konkurētspējas kontekstā. «Datu bāze, kurā atrodas visi pamatdati un klasifikatori un komunikācija notiek pēc vienota starptautiskā papiNet standarta, ir sava veida darba plānošanas instruments, jo ļauj salāgot ražošanu ar apaļkoksnes piegādēm, tās noliktavu meža krautuvē un kokrūpnieka koklaukumā,» tā M. Gaigals.

Viņš norāda, ka divu uzņēmumu, kuriem ir darījumi, kopīgi integrēta sistēma izmaksā dārgāk nekā uzņēmumu grupai vai visai nozarei kopumā. «Nav ekonomiski lietderīgi apaļkoksni mērīt vairākās vietās, pietiek, ka to veic vienā vietā – pie patērētāja, turklāt to dara ārēju interešu ietekmes neatkarīgi eksperti – VMF Latvia, izmantojot elektroniskās kontroles un uzmērīšanas sistēmas, cik daudz to atļauj, savukārt kvalitātes vērtēšana pagaidām pamatā ir cilvēka ziņā,» skaidro M. Gaigals.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Dažādiem nozares uzņēmumiem ir atšķirīgas sistēmas, kur vienas datus otrā bez «tulkotāja» nemaz nevar ievietot, tāpēc tika panākta vienošanās izmantot papiNet standartu, kurš savulaik tika radīts Ziemeļamerikā un kuru uz Eiropu atveda Skandināvijas uzņēmumi, un nav arī ekonomiskās jēgas radīt jaunu, ja jau tāda ir izveidota,» uz jautājumi, kāpēc tika izvēlēta tieši papiNet sistēma, atbild Latvijas pārstāvis – papiNet Forest Wood Suppley un papiNet projekta IT vadītājs Ivars Kalmuks

Viņš atzīst, ka tas, ko pašlaik cenšas īstenot Latvijā, daudz plašākā izpildījumā ir ieviests Latvijā strādājošu meža nozares uzņēmumu konkurentvalstīs – Somijā un Zviedrijā. «Latvijā pašlaik šo sistēmu cenšamies ieviest būtiskā daļā no kokmateriālu plūsmas ķēdes – no apļkoksnes krautuves mežā līdz to patērētāja noliktavai, ieskaitot koksnes pārvadātājus, bet Skandināvijā šajā sistēmā jau ir ietverti meža resursi un tādējādi tajā ir iespējams plānot harvesteru un forvarderu darbu, tostarp balstoties uz patērētāju pieprasījumu, klimatiskajiem apstākļiem utt.,» Skandināvijas valstu pieredzi rāda I. Kalmuks. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz to, ka ir liela atšķirība starp Latviju un, piemēram, Somiju. «Ir būtiskas atšķirības starp Skandināviju un Baltiju, jo pirmajās būtībā nozare ir vertikāli integrēta, jo mežu īpašniekiem pieder pārstrādes jaudas, bet industrijai – meži, un viņiem ir vienalga, kurā vietā (no mežsaimniecības vai kokapstrādes) saņemt dividendes, savukārt Latvijā šāds modelis tiek daļēji īstenots tikai nedaudziem, piemēram, Rīgas mežiem. Tajā paša laikā kokapstrāde ir attīstījusies lēcienvedīgi ar milzīgu iekšējo konkurenci, vienlaikus radot arī dažādus biznesa modeļus, tāpēc nebija viegli vienoties par datu standartu,» uz jautājumu, vai šāda nozares iekšējā vienošanās nebija iespējama jau krietni ātrāk, atbild M. Gaigals. 

Visu rakstu Pavasarī sāksies jauna ēra lasiet 12. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.