Kā šis skaitlis rodas? No valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Situācija uzlabojās, kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šie caurmēri tika noteikti ļoti augsti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm. Piemēram, Latvijā pašlaik vidējais diametrs, no kura drīkst cirst priedi, ir 27–39 centimetri, Igaunijā tas ir tikai 28 centimetri, savukārt Somijā un Zviedrijā šādu ierobežojumu nav vispār. Līdzīgi ir arī ar egli un bērzu. Šāda situācija ierobežo Latvijas mežu īpašnieku iespējas, un mēs zaudējam konkurencē ar kaimiņvalstīm. Kas no tā visa ir ieguvēji? Visvairāk – mežu uzpircēji.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas pilsoņi ir pārdevuši uzņēmumiem, bieži vien ārzemju kapitāla uzņēmumiem, katru ceturto privātā meža hektāru. Visi šie darījumi notikuši par valsts mākslīgi pazeminātu cenu. Tie ir simti miljonu eiro, kas varēja nonākt, bet nenonāca Latvijas pilsoņu kabatās. No otras puses, daudziem cilvēkiem tika radītas valsts darba vietas, jo katrs ierobežojums ir jāuzrauga, jākontrolē un pārkāpēji jāsoda. Dabas teritoriju palielināšana pavēra darba iespējas arī cilvēkiem, kas profesionāli gribēja nodarboties ar ekoloģijas un dabas aizsardzības jautājumiem. Kas zaudēja? Faktiski visi Latvijas meža īpašnieki. Kā veidojas šis miljards eiro? Patīk mums vai ne, bet meža īpašumu tirgus vērtību nosaka ciršanai likumīgi pieejamais koksnes apjoms. Ministrijas informācija liecina, ka, tuvinot ciršanas caurmērus Igaunijā noteiktajam līmenim, privātajos mežos likumīgi ciršanai pieejamais koksnes apjoms pieaugs par 27,8 milj. m3. Ja šo koksnes apjomu reizinām ar tā naudas vērtību «uz celma», sanāk šis tirgus vērtības pieaugums. Protams, ieguvēji nebūs visi meža īpašnieki. Ieguvēji būs tie, kuru īpašumos šī koksne fiziski atradīsies. Neatkarīgi no tā, vai viņi ko zāģēs vai ne, viņu turība pieaugs un vēlme emigrēt, iespējams, mazināsies. Mežsaimniecības likumsakarības nepārzinošie varētu jautāt, vai tas nozīmē, ka tūlīt tiks nozāģēti 27,8 milj. m3 koksnes? Protams, atbilde ir nē. Pat tad, ja īpašnieku vēlme zāģēt pieaugs, tā atdursies pret ierobežotajām mežizstrādes un mežrūpniecības jaudām un tiks apslāpēta ar koksnes cenu korekciju. Turklāt zinām, ka tepat Somijā pirms trīs gadiem, kad valsts pilnībā atteicās no mežsaimniecības regulēšanas, tas faktiski neietekmēja mežizstrādes apjomus.