Šie izaicinājumi būtiski ietekmē mežizstrādi, jo pārstrādātājiem nepieciešami tikai priedes un egles zāģbaļķi, kā arī bērza finierkluči, savukārt pārējai koksnei atrast noietu ir apgrūtinoši, pauž U. Mierkalns. PATA uzņēmumu grupā ietilpstošās kompānijas investē tehnoloģijās un produktu nomaiņā, vienlaikus ieviešot jaunu atbalsta sistēmu meža īpašniekiem. Kāda ir situācija nozarē? Vispirms daudzu pasaules valstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši daudzu koksnes izstrādājumu realizāciju, samazinot šo produktu cenas un pieprasījumu. Eiropas centrā (Vācijā, Čehijā) šogad tiek izstrādāti tie meži, kas cietuši no astoņzobu mizgrauža postījumiem. 

No mizgraužu uzbrukuma cietuši ļoti daudz mežu, no kuriem kopumā tiks iegūti vairāk nekā 100 milj. m3 koksnes, liecina aptuvenas aplēses. Tas ir milzīgs apjoms, kas ietekmē izejmateriālu tirgu visā Eiropā un nostāda neizdevīgā situācijā Latvijas mežu īpašniekus. 

Tirgū tas rada pārprodukciju un spiež uz gatavās produkcijas cenām. Turklāt pēdējo gadu siltās ziemas ir kavējušas koksnes blakusproduktu izmantošanu siltuma un elektrības ražošanā. Jāņem vērā arī tas, ka Vācijā ir izstrādāts atbalsta mehānisms – vietējā vara finansiāli atbalsta mizgraužu bojāto koku izciršanu. Covid-19 ietekmē būtiski samazinājies arī pieprasījums pēc grafiskā papīra (avīžu papīrs, biroja papīrs, iespiedu papīrs, augstas kvalitātes papīrs, piemēram, žurnāli un kalendāri, reklāmas materiāli), kura ražošanā tiek izmantoti tieši koksnes pārstrādes blakusprodukti. Tas rada spiedienu uz pieprasījumu un cenām celulozes šķeldai, kuras realizācija pēdējos mēnešos ir praktiski apstājusies. Rezultātā koksnes pārstrādātāji nevar realizēt līdz pat 50% no saražotā.

Visu rakstu lasiet 6.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.