Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: ·

- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);
- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;
- plastmasas salmiņi;
 -no plastmasas gatavoti vates kociņi;
- plastmasas balonu kociņi;
- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.

Saskaņā ar jaunajiem pārstrādes mērķiem un plašāku ražotāju atbildību, līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.

Jaunie noteikumi arī stiprinās «piesārņotājs maksā» principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem - jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.

Noteikumi arī paredz, ka uz cigarešu ar plastmasas filtriem, kā arī plastmasas glāžu, mitro salvešu un higiēnas izstrādājumu iepakojuma būs jāizvieto brīdinājumi par to kaitīgumu videi.

«Šis likums videi nodarītā kaitējuma apjomu samazinās par 22 miljardiem eiro - tādas tiek lēstas plastmasas piesārņojuma radītās izmaksas Eiropā līdz 2030. gadam. Tagad Eiropā ir regulējums, ko popularizēt starptautiskā līmenī - jūras piedrazojums ar plastmasu ir globāla problēma. Tas ir svarīgi visai planētai,» norādīja EP ziņotāja Frederike Rīsa (ALDE/Beļģija).